- Mamma mani nositīs, kad ieraudzīs mani ēdam kaut ko šādu, - Melānija teica un piestūķēja pilnu muti ar lazanju. Iesmējos. Melānija ir modele un viņai jāuztur sevi labā formā. Meitene stāstīja, ka viņas ēdienkarte sastāv no salātiem, un viņa sen bija noilgojusies pēc kaut kā patiešām garšīga.
- Es neteikšu tavai mammai, - piemiedzu ar aci, Melānija iespurdzās.
- Tev nepaliks slikti? - meitene man vaicāja, norādīdama uz manu ēdienu. Es ēdu jau trešo porciju ar vafelēm, kas ir pārlietas ar kļavu sīrupu un saldējumu.
- Šī ir mana pirmā šodienas ēdienreize, nē, nepaliks, - es iesmējos un nolauzu gabaliņu vafeles.
- Varbūt tu esi stāvoklī? - Melānija pasmīnēja.
- Nepiesauc nelaimi, - mans smaids vēljoprojām nebija izzudis. Tā bija taisnība. Nevajadzēja piesaukt nelaimi. Es netiktu galā ar bērniem, es pat nezinu, kā ar tiem apieties. Vienīgais kontakts, kas man ir bijis ar bērniem ir pateicoties Miai, kura iedeva man paturēt Ārčiju.
- Starp citu, kāds ir mans brālis gultā? - meitene atkal pasmīnēja. Tagad gan es droši varu teikt, ka viņa nav mainījusies. Raksturs meitenei bija tāds pats, kā kādreiz, turklāt tas bija tik ļoti līdzīgs Meisona raksturam, ka tagad es nešauboties varēju teikt - viņi tiešām ir brālis un māsa.
- Drīkst neatbildēt? - es nobolīju acis, mani vaigi koši pietvīka.
- Protams, ka nē! Spill the tea! - viņa mudināja.
- Samaksājam rēķinu un braucam uz dzīvokli. Es nudien vēlos redzēt Meisona reakciju, - es izvairījos no tēmas. Melānija skaļi nopūtās, tomēr piekrita. Abas piecēlāmies no krēsliem, samaksājām rēķinu un izgājām no kafejnīcas. Vēl pirms tam atvadījos no Kerolainas un Džastina.
***
- Un šeit jūs dzīvojat..., - Melānija noteica, kad bijām ar liftu uzbraukušas uz mūsu stāvu. Pamāju ar galvu. Piepeši sastapos ar Andreja dzīvokļa durvīm, tas uz mirkli man uzdzena bailes, taču es tās aiztriecu prom ar visu savu nicinājumu, kas man pastāvēja pret Andreju. Es Melānijai biju pastāstījusi, kāds kretīns viņš ir, un ko viņš izdarīja, taču, manuprāt, Melānijai nebija ne jausmas, ka tā nelieša dzīvoklis atrodas pāris metru tālāk no mums.
- Labi, visu daram kā sarunājām, - es teicu. Melānija piekrītoši pamāja ar galvu un aizgāja paslēpties aiz stūra. Es piezvanīju pie durvīm. Citos gadījumos es tā nedarītu, jo, kā nekā, es šeit dzīvoju, taču šis bija izņēmums.
Drīz vien durvis pavērās, un tajās parādījās Meisons, kurš skaļi nožāvājās. Jā, varēja būt diezgan vēls.
- Tu varēji arī nezvanīt, - viņš noteica un nožāvājās vēlreiz. Puisis bija ģērbies pelēkās treniņbiksēs un melnā t- kreklā, tas lieliski izcēla viņa spēcīgās rokas.
Heiz, beidz siekaloties un pievērsies plānam!
Uz mirkli aizmirsu, ka turpat, aiz stūra stāv Melānija. Paskatījos uz meiteni, viņa centās apvaldīt smieklus, kuri viņai bija sakāpuši. Uz manām lūpām parādījās mazs smaids, es klusi iespurdzos.
- Īstenībā, man tev ir pārsteigums, - es pateicu un ar acu kaktiņu paskatījos uz Melāniju.
- Vai tas ir tas striptīzs, kuru tu man solīji no rīta? - viņa sejā pavīdēja ierastais smīns un Melānija neticīgi iepleta acis.
YOU ARE READING
Always and forever /LV/ 3. daļa ✔️
Romance" Zini, kas tur bija pats labākais?" viņš jautāja, un es pagriezos uz puiša pusi. Ieraudzījis, ka vēlos dzirdēt, kas tālāk notiks, puisis pasmīnēja un turpināja runāt, " es tevī iemīlējos vēlreiz." ...
