Balsi es nepazinu,bet viņa elpa bija man uz kakla un viņa augums gandrīz bija piespiedies man cieši klāt. Es vēl vairāk sāku panikot,tāpēc es izrāvos no viņa un ieraudzījusi nažu statīvā,vislielāko nazi,es ar to norādīju uz viņu,kad beidzot ieraudzīju viņa seju.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Wtf? Kāpēc viņam jābūt tik izskatīgam? Paga...ko es domāju??!!
- Ne...nenāc man klāt...- Es atkāpos no bailēm. Viņš iesmējās par mani. - Nebaidies...es tev pāri nedarīšu...gribēju tikai paskatīties kādu tad Jungkooks jaunu rotaļlietu sev atradis.- Viņš piemiedza man ar aci. Es apstulbu.
Rotaļlietu?!?
- Ko?? - Es biju nesaprašanā. Puisis mani nopētīja. - Hmm...tu esi savādāka nekā iepriekšējās...daudz dabiskāka,bet labā ziņā.- Viņš pasmīnēja. Nu es apstulbu vēl vairāk. - Par ko tu tagad runā? - Es nesapratu. Puisis atkal pasmīnēja. - Labāk liec to nazi nost...es negribu iet mājās ar dunci sirdī..- Viņš iesmējās. Es tikai papurināju galvu. - Panāc un es duršu..- Es viņu brīdināju.
Puisis atkal iesmējās un nāca manā virzienā. - Tiešām? Tev pietiks dūša man iedurt un uzņemties savu vainu,ka esi izdarījusi slepkavību? - Viņam bija ļauns smaids sejā. Tas man lika prātot.
Velns...viņam taisnība
Es pacēlu nazi augstāk. - Pasaki,kas tu esi un kā tu šeit iekļuvi? - Es biju nikna uz viņu. Viņš deva man smaidu,kas man likās piemīlīgs.
Wtf? Ko es domāju??
Puisis nu jau bija tuvāk. Bīstami tuvāk. Manas rokas sāka trīcēt. - Tu baidies no manis? Tev jau ir iespēja mani nodurt,ne man.- Viņš pasmīnēja un apstājās pie dunča gala. Ak nē... Ko tagad? Pirms es beidzu domāt,viņš izrāva nazi man no rokām un saķēra mani,pievelkot mani sev tuvāk. AKDIEVS!!!
Viņa seja bija ļoti tuvu man. Es nezināju,ko darīt,jo biju vāja. Varēju tikai samiegt acis ciet un lūgties,lai viņš mani palaiž vaļā un lai mani kāds izglābj.
- TAE!!?? - Manas lūgšanas tika uzklausītas,kad izdzirdēju sava bosa balsi. Es ieraudzīju,ka viņš ašā solī tiek pie mums un viņš parāva puisi no manis nost. - Tu esi jucis?!? - Jungkooks viņam uzbļāva. - Ko es? Es neko nedarīju...- Puisis aizstāvējās un atkāpās. Jungkooks nopūtās un paskatījās uz mani,pieejot man klāt. - Y/N? Viss kārtībā? Viņš tev ko nodarīja?? - Viņš izklausījās ļoti noraizējies. Tās raizes mani biedēja.
Es lēnām pakratīju galvu,neskatīdamies uz viņu. Viņš paglūnēja uz puisi. - Taehyung...vēlreiz viņai pieskarsies,tu dabūsi trūkties no manis,saprati?? - Jungkooks mani aizstāvēja,kas lika man ļoti nobrīnīties. - Viņa pati uzprasījās...es nēesmu vainīgs.- Tae uzmeta lūpu. Jungkooks noputās. - Labi..vēlāk ar tevīm izskaidrošos...tagad...Y/N...- Viņš paskatījās uz mani. - Domāju,ka tev pietiks šodienai strādāt...- Viņš nopietni teica.
