Vairums lasītāju ir raduši lasīt par manis izdomātajām pasaulēm, bet es nolēmu padalīties ar daļu no savas reālās dzīves. Šeit es rakstīšu visdažādākās lietas, tam visam pat nevar rast kopīgu nosaukumu. Būs raksti par rakstīšanu, grāmatām un visu wa...
Šoreiz es gribu parunāt par salīdzinoši neseniem notikumiem, lai arī parasti šeit rakstu par lietām, kurām nav laika mēra. Gribu padalīties ar saviem pēdējiem iespaidiem – pēdējo lasīto grāmatu, skatīto filmu un seriālu.
* Pēdējā lasītā grāmata ir Konora Frantas gara darbs "Note to self", kuru es pasūtīju internetā, pat neapdomājot variantu, ka tā varētu man nepatikt. Es biju lasījusi viņa pirmo grāmatu un tā atstāja spēcīgu iespaidu, arī šoreiz vēsture atkārtojās. Neskatoties uz to, ka autors ir pazīstams kā blogeris, viņa grāmatas ir nopietnas un vairāk atgādina poēzijas un domrakstu apkopojumu. Pirmais, ko es ievēroju, grāmata ir ļoti skaista. Skaists vāks, gandrīz pēc katras nodaļas vai dzejoļa ir ielikta paša Konora fotogrāfēta bilde. Ir grūti pat īsi pateikt par ko grāmatā tiek runāts, jo tēmu ir milzīgs lērums. Kā viņš pats teica, sākotnēji tie bija vien pieraksti, kuri lauzās uz āru, viņš vienkārši rakstīja, lai kādam pastāstītu par sevis piedzīvoto. Tikai vēlāk viņš saprata, ka gada garumā bija rakstījis grāmatu. Tā lasās ļoti ātri, bet tajā pašā laikā atstāj spēcīgu iespaidu. Es biju to lasījusi vakarā un vēlāk pusi nakts nespēju aizmigt, vienkārši pārdomājot visu izlasīto. Tur tiešām ir interesantas pārdomas un daudz viedu vārdu.
P.S. – tā ir rakstīta angļu valodā.
"Mind needs to know it's weaknesses before it can appreciate it's strengths."
***
"Sometimes the quiet ones are yelling in the inside"
***
"You can't change for somebody and you can't change somebody for you."
***
" When I lie awake
Long enough for the clock
To tick over to a new day
My heart beats faster
As I begin to question
What brings worth to living
The scariest moment comes
When my eyes remain open
Through an hour
Empty of answers"
Book trailer (vēl viens meistardarbs) -
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
* Pēdējais skatītais seriāls ir "The Good Doctor".
Goda vārds, es to ieslēdzu bez jebkādiem plāniem, es vēlējos vien pakavēt laiku, es negaidīju neko diži interesantu, bet kļūdījos.
Cik nu es zinu, šī seriāla ideja ir ņemta no kāda korejiešu seriāla, bet precīzi pateikt nevarēšu. Tajā tiek stāstīts par puisi – Šonu Merfiju, kuram ir bijusi ļoti neparasta dzīve. Viņš ir autists, viņam ir grūti sarunāties ar cilvēkiem, viņš ir pārdzīvojis šausmīgus notikumus savā dzīvē, tomēr pats svarīgākais – viņš grib kļūt par ārstu. Viņam, kā jau tas bieži notiek autistu rindās, ir ģeniālas smadzenes, viņš spēj ieraudzīt problēmu ātrāk par jebkuru citu un spēj piedāvāt vislabākos variantus kā ar to tikt galā. Problēma – kurš atļaus cilvēkam ar autismu kļūt par ārstu? Tas ir nopietns risks un ne kurš katrs ir gatavs to uzņemties. Ļoti ilgi tiek spriedelēts vai maz var laist viņu pie pacientiem. Kad atbilde tomēr tiek saņemta, klāt ir nākamais šķērslis – vadība nevēlas viņu redzēt slimnīcā un viņam ir jāpierāda, ka viņš uz to ir spējīgs. Ļoti emocionāls, brīžiem smags seriāls, kurš liek aizdomāties par tādām lietām kā autisms. Savā dzīvē es nekad neesmu saskārusies ar šo diagnozi un ir visai interesanti vērot kā šāds cilvēks domā un redz pasauli. Galvenās lomas atveidotāja aktiermāksla arī ir vienkārši fascinējoša, es ilgu laiku domāju, ka viņam tik tiešām ir autisms, un vien pāris dienas atpakaļ redzēju interviju un sapratu, ka tā nav. Tiešām ļoti interesants seriāls. Šobrīd gan iet tikai pirmā sezona, bet jau ir ļoti interesanti :)
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
* Pēdējā skatītā filma ir "ROOM".
Šo es redzēju kāda blogera instargram storijā. Viņš ļoti pozitīvi par to atsaucās, un es nolēmu to noskatīties, jo gulēt vēl negribējās. Es nevarētu teikt, ka tas ir mans žanrs, taču pēdējā laikā esmu pasākusi skatīties seriālus ar noslieci uz psiholoģiju un tieši te tā spēlēja milzīgu lomu. Meiteni 17 gadu vecumā uz ielas nolaupīja un ieslēdza vienā istabā. Tajā nebija logu, nekādas iespējas iziet ārpasaulē – tikai maza lūka griestos. Laupītājs bija viņai pilnīgi nepazīstams vīrietis. Lai cik ļoti viņa necenstos, no šīs istabas bija neiespējami tikt laukā – durvīm bija kods. Divus gadus vēlāk viņai piedzima dēls un viņa šim bērnam sameloja – pateica, ka visa pasaule ir šī mazā istabiņa, ka ārpus tās ir kosmoss. Ļoti emocionāla filma, parādīts, cik smagi gan bērnam, gan mātei ir atlabt no tādas traumas un pielāgoties dzīvei ārpasaulē.
"When he's older, will you tell Jack about his father?
- Jack's not his. He's not his.
So are you saying that there were other men?
- No! No. Um... A father is... a man who loves his child.
Of course. That's so true in a very real sense, but the... the biological relationship that you...
- That's not a relationship."
Tagad jūs zināt, kas ir pēdējais, ko lasīju un skatījos. Kāds ir saskāries ar kādu no šiem darbiem? Ja jā, tad kādas ir jūsu domas?
