Always and Forever

Please don't go.....

-Kur ir Delsons? - Kerolaina, nu jau stāvot, mūs uzlūkoja ar jautājošu un izmisušu skatienu.
-Viņu sašāva. - Elainīns pateica ar asarām acīs. Man atkal asaras sāka tecēt pa vaigiem.
-Ko? Tas nav smieklīgi! Lūdzu pasakiet, ka jūs tagad jokojat, un ka viņš tūlīt pateiks april, april. - viņas acīs varēja saskatīt bailes un izmisumu.
-Ir maijs. - Laimans uz viņu paskatījās un iesmējās. Es sāku viņam sist pa krūtīm.
-Es viņu vairs nekad nesatikšu! NEKAD! Un tu tagad vēl te rēc! Tu esi kretīns! Idiots! Maita! - un tad es salūzu. Kaut vai viņu pat nepazinu, viņš mani bija apskāvis.
*Kerolainas skatapunkts
Es sastingu. Ja nu tā ir patiesība? Ja nu viņa vairs nav? Viņš bija cilvēks, kurš padarīja mani šādu. Par Kerolainu. Nav viņa, nav Kerolainas. Es ar roku saķēru muti, lai nesāktu kliegt. Man asaras tecēja pa vaigiem.
-Nāc! - Elainīns iekļāva mani savā lāča apskāvienā.
-Kur viņš ir? - es šņukstot prasīju. Viņš tikai paskatījās uz meža pusi. Es izrāvo no viņa apskāviena un sāku skriet uz mežu. Elainīns mani saķēra aiz rokas.
-Tur ir viņi! - viņš skatījās man tieši acīs.
-Man vienalga! - es nobļāvu. Mani atkal saķēra aiz rokas. Šoreiz tā bija Rebeka.
-Mums ir jābēg! - viņa ar noraudātu seju skatījās man tieši acīs.
-Es gribu viņu atrast! Es esmu Kerolaina, jo viņš man to iemācīja! Viņš man iemācīja dzīvot! - es pagriezos un sāku iet prom.
-Neaizej, Kerolain! Man vajag tevi! - viņa teica ar asarām acīs. Es piegāju pie viņas un apskāvu.
-Es tev apsolu! Es NEKAD jūs nepametīšu! Es jūs pasargāšu un neviens jums nenodarīs pāri! Nekad! - es viņai raudot apsolīju. Mēs iekļāvām arī Elainīnu mūsu apskāvienā.
-Mums ir jābrauc! - Laimans mūs iztraucēja.
-Mēs brauksim ar Elainīna mašīnu! - Rebeka teica. Mēs visi iekāpām mašīnā un sākām braukt.
*pēc 10 stundām
Mēs tikko iekārtojāmies mūsu mājiņā pie jūras, Springfieldā, Džordžijā, ASV.
-Kerolain, es zinu, ka tev ir slikts garīgais, bet lūdzu pagriezies! - Laimans iztraucēja mani no zvaigžņu vērošanas pa logu. Es pagriezos.
-Jā? - es uz viņu palūkojos. Viņam bija rokās puķu vainags. Tas izskatījās diezgan šķībs, bet mīlīgs.
-Es zinu, ka tas izskatās ļoti cheap un greizs, un bērnišķīgs, un ļoti savage, bet es ļoti centos, tāpēc nedžadžo! - viņš iesmējās.
-Kerolain, es tevi mīlu! - viņš mani noskūpstīja. Ziloņi atkal vēderā plosījās. Šķita, ka tie tur veido cirku. Viņš definitely ir puisis, kurš bija palicis atmiņā, lai gan Delsons no turienes nekad neizies.
/Keep your young, brittle bones in the skin you love,
Keep them safe, keep them dry and hide
Cause your lungs are designed to withstand the seed
So they go, look away, breathe
Put your faith in someone's hands,
Won't you fly with me,
Oh, save me/