Klupšanas akmens [16+]

22.nodaļa.

Es pamostos nosvīdusi aukstiem sviedriem. Es pārbraucu ar rokām pār savu seju un smagi nopūšos.
- Vai kas noticis?- Dereks vaicā. Es uzmetu viņam īsu skatienu.
- Nē... Tikai slikts sapnis.- Novelku un pieceļos no gultas. Es ieskatos telefonā un ieraugot tur šodienas datumu ieplešu acis.
- Cik ilgi es gulēju, pie velna?!- Izsaucos. Dereks iesmejas.
- Saulstariņ, ir pagājuši tieši 9 stundas un 15 minūtes.- Dereks saka.  Es varētu apzvērēt, ka esmu nogulējusi pus gadu no savas dzīves. Vakar vēl skatījos datumā, bija 23.septembris. Bet šodien ir jau 19.marts.
- Laikam biju pārāk dziļi ieslīgusi murgā.- Nosaku. Dereks pieceļas sēdus un apskāvis mani no aizmugures, uzliek savas smagās rokas uz mana vēdera. Pareizi, biju par to pavisam piemirsusi.
- Tātad? Šodien ir tavas mātes dzimšanas diena. Brauksim?- Dereks vaicā. Es pakratu galvu.
- Mamma ir saaukstējusies. Tas nenāks par labu mazajai.- Saku. Dereks iesmejas.
- Zaķīt, mazajai nekas nenotiks, kamēr viņa vēl nav piedzimusi. Turklāt, tava mamma jau jūtoties labāk. Ņemot vērā, ka slima viņa bija septembrī. Vīrietis saka. Es izbraucu ar roku caur saviem matiem.
- Man vajag dušu.- Es saku un pieceļos kājās. Es paveros uz sevi spogulī un jūtos tiešām muļķīgi. Viena nakts slikta miega un es jau esmu aizmirsusi kā es izskatos. Vēders ir liels un es pati izskatos novājējusi. Es nogrozu galvu un uzvelku mugurā halātu.

- Čau! Mēs izbraucām no mājām pirms 20 minūtēm. Drīz būsim klāt.- Saku mammai, kas otrpus klausulei burtiski staro un vītero kā pavasara lakstīgala.
- Labi, meitiņ! Gaidu jūs!- Mamma saka un noliek klausuli.
Kaut kas ir kājām gaisā, bet es nezinu,kas...