Klupšanas akmens [16+]

Epilogs.

- Beidzot.- Ārons saka atkrītot lielajā viesnīcas gultā. Es pasmaidu un uzspiedusi mazu skūpstu vīrietim uz vaiga ieeju vannas istabā. Es ieskatos savā spoguļattēlā un pasmaidu. Lai arī man nu jau ir 24 gadi es izskatos tā itkā tikko būtu pabeigusi vidusskolu. Visa mana dzīve ir tikai divi cilvēki. Ārons un Katerina. Un tas viss tikai nieka 24 gadu vecumā.
Es novelku savu apģērbu un atgriezusi karsto ūdeni palienu zem dušas. Ūdens patīkami apņem manu augumu un liekas, ka viss pagist. Šķiet esmu viena visā pasaulē. Karstā ūdens lāsītes līst pār manu seju, muguru un mani pārņem miers, nav vairs uztraukuma par to,ko pašlaik dara Katerina ar Ārona māti, vai ko dara Ārons un vai viņš mani aiz durvīm gaida. Ir tikai miers.

Es satrūkstos,kad sajūtu kādas rokas ap savu vidukli.  Es pgriežos un par spīti ūdenim,kas līst pār seju, ielūkojos tieši vīrieša acīs.
-Es mīlu tevi, daiļaviņ!- Ārons saka. Viņa lūpas klāj mazas ūdens lāsītes un viņa acis mirdz gluži tāpat kā pludmales bārā pirms 6 gadiem. Es pqceļos pirkstgalos un ignorējot karsto dušas strūklu, cieši piekļauju savas lūpas viņējām. Viņš paceļ mani uz saviem gurniem un piespiež mabu augumu pie vēsajām, aprasojušajām duškabīnes flīzēm. Es iekrampējos puiša mugurā un atraujos no viņa lūpām, bet tikai, lai ievilktu plaušās nedaudz gaisa uzreiz pēc tam atkal savienojot mūsu lūpas kaislīgā dejā.
- Labrīt, guļava!- Es saku, kad Ārons apliek savu roku manam kailajam augumam. Pusis ieskatās manās acīs un pasmaidījis mani noskūpsta.
- Labrīt, zaķīt!- Viņš saka un pieceļas gultā sēdus.
- Uzvelc ko skaistu. Iesim paēst labākajā šīs pilsētas restorānā.- Viņš saka. Es pasmaidu.
- Varbūt iedzeram kafiju šeit pat numuriņā?- Es vaicāju piekļaujoties vīrieša mugurai un uzspiežot skūpstu uz viņa kakla. Jūtu,ka viņš nosmīn un vienā mirklī,jau viņš atrodas virs manis uzbrukdams man ar miljons saldiem skūpstiem. Es dievinu viņu. Dievinu sajūtu esot kopā ar viņu. Dievinu viņa smaržu, smaidu, acu krāsu. Dievinu viņa siltās, saldās lūpas un viņa maigos glāstus. Dievinu viņa, dažreiz, smago raksturu un viņa spēku. Dievinu viņa biezos matus un dzidrās acis. Dievinu viņa mīlestību pret mani un to,ka mīlu viņu tikpat stipri,cik viņs mani.
Pamostos no klauvējieniem pie numuriņa durvīm. Es aši uzvelku mugurā Ārona kreklu un pieeju pie durvīm.
- Labdien. Uzkopšana numurā.- Sieviete saka.
- Atvinojiet. Lūdzu!- Saku ielaižot sievieti numuriņā. - Guļamistabu tīrīsiet tad, kad būsiet pabeigusi parējo numuriņu, sarunāts?- Uzsmaidu sievietei. Par brīnumu viņa pasmaida un aši pamājusi, dodas tīrīt pārējo numuriņu. Es ieeju atpakaļ guļamistabā un uzspiežu mazu skūpstu vīrieša vaigam. Viņš pamostas un paceļas uz elkoņiem.
- Vai jau ilgi esi nomodā?- Viņš vaicā uzreiz pēc tam gari nožāvājoties. Es pakratu galvu.
- Atnāca apkopēja. Mums jau pirms divām stundām vajadzēja doties ceļā.- Es saku.- Celies nu! Ģerbies un braucam.- Saku un uzspiesdama puiša lūpām ātru skūpstu, sāku meklēt apģērbu šodienai. Ārons seko manam piemēram ik pa laikam man veltot kaislīgu skatienu.
- Tas ir mans krekls... Vai zināji, ka tas tev piestāv?- Manā sejā iezogas smaids.
- Es arī tevi mīlu, mīļais!

Pēc nedēļas.
Ir pienākusi tā diena,kad nēs dodamies mājās. Mēs bijām visur. Aplūkojām vietas, par kurām bijām tikai sapņojuši, palikām daudzās jo daudzās viesnīcās un pārītī pat aizmirsām,ka drīz būs pienācis rīts. Visu nakti skatījāmies viens otram acīs runājot par lietām, kas vienam otrā patīk visvairāk.
- Esam klāt.- Ārons saka novietojot mašīnu pie garāžas. Es pasmaidu un saņemu mazu skūpstu uz lūpām, pirms viņs izkāpj no mašīnas un izņem koferus no bagāžas nodalījuma. No mājas izsteidzas Katerina tērpusies vasarīgā kleitiņā. Man acīs sariešas asaras un es burtiski izlecu no mašīnas,lai ļautu meitiņas mazajām rociņām apvīties ap manu kaklu.
- Man jūsu tik ļoti pietrūka, mammīt!- Viņa saka kaut kur manā plecā.
- Tāpat kā mums tevis, mazā!- Es saku izbaudot meitiņas siltumu un mīlestību.
- Čau, čiepiņ!- Ārons saka uzspiesdams Katerinas matiem skūpstu.
- Čau, tēti!- Katerina saka apķerot Āronu. Vīrieša sapņainais skatiens ir kā piekalts man. 
Kad mēs ieejam mājā, mūs jau sagaida Ārona vecāki, pie skaisti saklāta galda ar smaidiem sejās.  Mēs noliekam somas un apsēžamies pie galda. Ārons saņem manu roku, zem galda un ar smaidu sejā sāk stāstīt par jauko ceļojumu, cik jauki gājis un protams pasakās vecākiem par Katerinas pieskatīšanu.

- Mammu, tēti! Mums ir lieliski jaunumi!- Ārons saka, kad visi sēžam uz terases malkojot kafiju. Es ar smaidu uz lūpām paveros uz Āronu. Viņš pasmaida un smaidot uzlūko ieinteresētos vecākus.
- Mums būs ģimenes pieaugums!- Viņš saka liekot vecākiem pielekt kājās no prieka.
- Puika.- Mēs saskatāmies un Ārona siltās lūpas atrod ceļu pie manējām.