Melodīja | ✔️

Kas tu esi ? #4

- Tātad, kāda ir tava mīļākā krāsa ?- viņš smaidot jautāja.
- Zila , un tava ? -
- Melna, balta un zaļa ,- viņš smaidot atbildēja ,- Kur tu esi dzimusi ?-
- Kā jau biju minējusi , Latvijā , tu ? - viegli smaidot sacīju .
- Korea , kad tev ir dzimšanas diena ?-
- 15 maijā , tev ? - jautāju , kaut atbildi zināju jau uz šo jautājumu.
- 30 decembrī , lai gan zinu kad zināji jau atbildes uz šiem trīm jautājumiem,- viņš smejoties sacīja .
- Vispār tik uz šo zināju,- pievienojusies viņa smiekliem, atbildēju .
- Opā , labi , kāds ir tavs mīļākais ēdiens ?  - viņš apguļoties uz muguras , jautāja .
- Viss kas saistīts ar augļiem un dārzeņiem , tava ?-
- Japchae visi tipi gaļas ,- viņš smīnot atbildēja ,- Kāds ir tavs mīļakais skaitlis ? -
- 15 , tavs ?-
- 10 , kā tev patīk pavadīt brīvo laiku ?-
- Man tāds ir ļoti maz , bet tā , es dodos pārgājienos , ceļoju , apskatu ko jaunu un iepazīstos ar šo pasauli, kā tu ?- padzeroties tēju , jautāju .
- Man patīk lasīt , rakstīt dziesmas un arī iet pārgājienos ,- viņš plaši smaidot atbildēja ,- kas ir tavs bias no manas grupas ?-
Par viņam jautājumu es mazliet noelsos. Man patīk viss vairāk Jeon Jungkook , bet pārējie neko ar neatpaliek .
- Jūs visi esiet mani bias , katrs no jums ir ar ko dažāds un tas ir ļoti interesanti , - īsi atbildēju, cerot kad nebūs vairs šādu jautājumu .
- oh , labi , tā , vai tev patīk Jungkooks ?- Viņš nu jau smīnot jautāja. Atkal ..
- Es viņu nemaz nepazīstu lai viņš man patiktu kā viņš nevis kā slavenība . Ja es viņu iepazītu tuvāk , tā kad viņš man pats stāsta par sevi  , pavadītu laiku ar viņu , tas būtu savādāk , tā es spētu iepazīt viņu tuvāk un tad jau redzētu, bet ja runa iet par to vai man patīk viņš tāds kāds ir uz skatuves kad dzied , vai tas ko raksta internetā ,  varu teikt  kad jā , ir ok , - centos pēc iespējas sīkāk zēnam pastāstīt ko es domāju , bet nu nezinu kā sanāca. Zēns kādu brīdi lūkojas man acīs un tad apmulsis nopūtas.
- Ko tādu tiešām nebiju gaidījis , bet man patīk tava atbilde , tā ir tik orģinālā , un patiesa , tevi pat nesamulsināja kad tev ko tādu pajautāju , - Viņš smaidot sacīja.
- Laikam jau paldies, un man nav ko mulst , tas bija tikai jautājums ,- paraustot plecus sacīju.  Jā jā , Emīlij, tu samulsi , bet iekšeji , tu vienkārši proti to slēpt.
- Labi tālāk , kā tu sāki vispār  rakstīt ?- Viņš ieinteresēti jautāja. Es tik plaši sāku smaidīt. Man patīk runāt par saviem hobijiem.
- Tas vispār ir interesants stāsts . Viss sākās ar to kad man bija divpadsmit  gadi . Es tai laikā necietu ne lasīt ne rakstīt, nu nekādīgi mani nevarēja uz to pavilkt.  Toreiz es biju pierakstījusies kaut kādā tur sociāla tīklā, vairs jau neatceros kā viņu tur sauca , bet lai vai kā , toreiz tur iepazinos ar vienu meiteni kas lasīja un rakstīja . Viņa man ieteica izlasīt vienu grāmatu , sakot kad es tik tiešām nenožēlošu to . Nu labi , toreiz aizgāju un nopirku viņu . Beigu beigās izlasot grāmatu es sapratu kad nu ir cauri . Es vairs nespēju bez viņām . Tā pagāja gads kā katru dienu lasīju savu grāmatu līdz sapratu kad pati vēlos uzsākt rakstīt . Vēl jo projām man ir saglabājies pirmais stāsts mans , viņš ir tik smieklīgs , bet patīkami palasīt to ar ko viss šis aizsākās. Bet lai vai kā , tā arī es sāku rakstīt ,-  smaidot beidzu stāstīt zēnam .
- Oh , tas ir ļoti interesanti ,- viņš smaidot sacīja ,- kad tu sāki rakstīt savu pirmo grāmatu , nu to kura tev ir izlaista , " Labvēlīgas lidojums " ?-
- Pirmās lappuses es viņai uzrakstīju kad man bija piecpadsmit  , pēc tam man vairs nebija iedvesmas tāpēc viņu pametu malā. Pēc pusgada atkal atradu šo stāstu un sapratu kad man vaig turpināt , toreiz es nedēļas laikā uzrakstīju gandrīz pusi grāmatai un atkal noliku malā. Tad jau pēc gada atradu šo stāstu atkal un beigās pabeidzu , un pēc nepilna gada izdevu viņu,- aizvērusi acis stāstīju viņam .
- Tik tiešām , tu esi vienreizēja ,- Viņš šokā iespiedzās.
- Tā nu gan nav , es tāda pati kā citi ,- Purinot galvu , sacīju .
- Cik valodās tu esi izdevusi savas grāmatas ?- Zēns pēkšņi ievaicājās.
- Visās septiņās ,- Smaidot atbildēju .
- Nu tad man būs jānopērk un jāizlasa arī viņas , - viņš smejoties sacīja.
- Nu bet protams , nevar nepirkt manas grāmatas ,- sarkasmā sacīju un isplūdu smieklos.
- Tu esi tik mīlīga kad runā sarkasmā ,- zēns smaidot sacīja un pievēra acis uz brītiņu.
- Tā nu gan nav , jūs visi septiņi esiet mīlīgi, un tie nav meli , katrs no jums atšķirās ar ko , un tas ir tas kas mani piesaistīja tieši pie jūsu grupas . Jūsu dziesmas ir tik patiesas , nav tādas kā citas un jūsu dejas, tās viss ir vienkārši pasakaini , - Smaidot sacīju zēnam un padzēros nu jau atdzisušo tēju.
- Kas tu esi ?-  Viņš atkal jau pēkšņi ievaicājās.
- Es esmu es , vienkārši Emīlija Lū , kura nekaunās izteikt savu viedokli skaļi , no kuras nespēsi noslēpt to kad tev ir slikti , es esmu tikai es , cilvēks kas strādā grūti lai sasniegtu  savus sapņus . -