Oups ! Cette image n'est pas conforme à nos directives de contenu. Afin de continuer la publication, veuillez la retirer ou télécharger une autre image.
Noņēmu spilvenu no Hlojas sejas.
-Es jau zināju, ka tev viņš patīk.- Meitene apjukusi vērās uz mani.
-Nu, es vismaz tā domāju.- Paraustīju plecus.- Es pat varētu teikt, ka man nedaudz patīk tavs brālis.- Viņa iespiedzās. Iesmējos
-Nu, Īzakam ir daudz dīvainu īpašību, bet tu pieradīsi.- Meitene iesmējās.- Iedomājies, ja tu būtu ar manu brāli un es ar tavu?- Iesmējos.
Man iezvanījās telefons. Izvilku to ārā no kabatas. Sebastians.
-Jā, Seb?- Paskatījos uz Hloju un paraustīju uzacis. Viņa nobolīja acis.
-Man ir treniņš, brauksi līdzi? Vari ņemt savus draugus līdzi.-
-Nākam.- Puisis nometa klausuli.
-Mēs dosimies skatīties mana brāļa treniņu.- Mēs gājām lejā pa kāpnēm. To pašu arī pateicu Īzakam. Puisis man izteica komplimentu, ka izskatos labi. Nosarku. Pa to laiku, kad runājām Hloja man bija uzpinusi bizes.
Pēc laika, mēs izgājām ārā no mājas. Tur stāvēja viena mašīna. Tā bija Lūkasa mašīna. Pacēlu uzacis.
-Laikam, brauksim ar Lūkasu.- Paraustīju plecus. Redzēju Sebu sēžot blakus Lūkasam. Mēs visi trīs iekāpām aizmugurē. Kad pacēlu acis, mans un Lūkasa skatiens sastapās. Puisis pasmīnēja un es nolaidu skatienu.
Izskatījās, ka Hloja jutās neveikli. Ne viņa vienīgā. Man blakus sēdēja viņas brālis. Vai arī tas bija Lūkasa dēļ?
Mēs aizbraucām uz stadionu. Izkāpām ārā no mašīnas. Ieraudzīju Kaju un Endrū.
-Sveika, sīkā.-
-Čau, lielais.- Apskāvu puisi.
-Sveiks, cukuriņ.-Endrū noteica un apskāva mani. Dīvaina iesauka.
-Sveiks, saldumiņ.- Iesmējos, apskaujot puisi.
-Labāk bez iesaukām.- Piekritu.
-Vispār mums šodien nav treniņš.- Kajs atzinās. Apmulsusi paskatījos uz visiem.
-Mēs gribējām dabūt ārā Katnisu, bet zinājām, ka tad ir jāņem arī līdzi Hloju un Īzaku.- Brālis paskatījās uz abiem jauniešiem.
-Ko daram?- Nopūtos.
-Bija doma iet uz atrakciju parku.-
-Nu, tad ko mēs vēl stāvam? Dodamies.- Visi iesmējās un mēs sākām ceļu. Lūkasa mašīnu atstājām tur pat.
-Kur ir Mia un Lea?-
-Viņām savas darīšanas esot.- Sebastians atbildēja. Puiši par visu samaksājas.
-Pirmais?- Lūkass jautāja un mēs visi uzreiz gājām uz panorāmas ratu. Kad mēs uz turieni gājām, mēs ieraudzījām Oktāviju skūpstoties ar kādu puisi.
Neslēpšu, manī uzvirmoja neliels prieks, bet, nesaprotot savas sajūtas, es tās ātri noslāpēju.
-Tur ir Oktāvija ar puisi.- Īzaks noteica un Lūkass paskatījās uz to pusi. Lūkass piegāja pie Oktāvijas. Meitene izskatījās uztraukusies.
-Oktāvij, šīs ir beigas. Pilnībā beigas.- Lūkasam izskatījās, ka ir vienalga.
-Nu nē, mazais.- Lūkass vienkārši pagriezās un devās prom. Mēs viņam sekojām. Tā mēs arī uz nevienu atrakciju neaizgājām. Nolādēts. Neskatoties uz to, ka visi bija bēdīgi, es biju nedaudz priecīga. Nesaprotu sevi. Savas jūtas. Tas bija ļoti nepareizi.
Oups ! Cette image n'est pas conforme à nos directives de contenu. Afin de continuer la publication, veuillez la retirer ou télécharger une autre image.
