Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
-Lūkasa skatapunkts - -Atkal tu visu izbojā.- Nekad nebiju domājis, ka šo vares dzirdēt no manis.
-Ko es? Tai skuķei ir jāzin patiesība.- Viņa paraustīja plecus.
-Tai skuķei ir arī vārds un pie reizes viņa ir mana māsa.- Sebastians bija dusmīgs. Kur diez aizskrēja Millere? Lūkass, kāpēc tev tā skuķe vispār interesē? Viņa ir zubre, tās nav tavā gaumē.
-Es iešu.- Izgāju no mājas. Dzirdēju Oktāviju, ko saucam, bet es to ignorēju. Ja nebūtu manu vecāku stulbais līgums par biznesu apvienošanu, es ar Oktāviju vispār nerunātu. Nevaru viņu paciest, bet noliegt nevar, ka gultā tomēr meitene ir prasmīga. Iesēdos savā mašīnā un braucu uz skolu. Kad piebraucu pie tās ieraudzīju Katnisu. Meitene izskatījās apjukusi, kas lika viņai izskatīties mīlīgai. Mīlīgai? Nopietni, Lūkass? Izmetu savas stulbās domas.
Izkāpu ārā no mašīnas. Meitene mani ieraudzījusi pagriezās un iegāja iekšā skolā. Vai viņa mani ignorē?
-Millere!- Meitene neapstājās. Skola bija tukša. Loģiski, ja jūs tajā esat stundu ātrāk.
-Katnisa!- Meitene apstājās, viņa pagriezās. Piegāju meitenei tuvāk. Viņai nepatika, ka saucu viņu vārdā, es to apzinājos, bet tikai tā es varēju viņu apstādināt.
-Ko vajag, Skot?- Viņa nobolīja acis.
-Vai tu mani ignorē?- Viņa noraidoši pakratīja galvu un novērsa skatienu.
-Vai esi pārliecināta?- Piegāju pie meitenes tuvāk. Viņa ieskatījās manās acīs un atkāpās soli atpakaļ. Es vienmēr katru meitenei apbūru, bet viņa...viņa bija savādāka.
-Ko tu gribi, Skot? Tā arī nenonācu pie atbildes.- Viņa sakrustoja rokas. Mēs vēl joprojām viens uz otru skatījāmies. Kurš pirmais novērsīsies? Meitene novērsa skatienu. Varbūt tomēr es viņu kaut kā ietekmēju. Pasmīnēju.
-Piedod, par Oktāvijas izgājieniem.- Ieliku rokas kabatā.
-Tev nav jaatvainojas, tā nav tava vaina.-
-Pārliecināta? Man likās, ka jūs strīdējāties par mani. Nu, es esmu tāds ideāls un perfekts.- Meitene iesmējās.
-Tici man, mēs par tevi nestrīdējāmies. Vienkāršs parasts meiteņu strīds.- Viņa pasmaidīja. - Neesi tik ļoti iedomīgs, Skot.- Tā labāk. Man nepatīk, ka meitene ir noskumusi. Kad viņa smaida viņas vaigos iezīmējās mazās bedrītes, kuras praktiski nav redzamas, bet es tās pamanu vienmēr. Es pamanu katru sīkumu Millerē.
Lūkass, tu esi kļuvis par tādu romantiķi. Man pretīgi no sevis metas. Viņa tā pat būs uz vienu nakti un viss. Man nepatika manas domas. Es negribēju, lai Katnisa ir uz vienu nakti. Viņai vispār nevajag būt ar mani. Es neesmu tas labākais variants.
-Ko vēlies darīt, Millere?- Idiots. Tu vēlies viņu nesāpināt, bet tu pavadīsi ar viņu laiku. Ģēnijs. Es sev labprāt šobrīd iesistu. Ar lāpstu.
-Šobrīd es gaidu Īzaku un Hloju.- Man nepatīk Īzaks. Viņš liekas aizdomīgs.- Kā velnus piemin, tā velni klāt.- Viņa pasmaidīja. Dievinu viņas smaidu. Pie velna, Lūkass, kas tev kaiš? Nopūtos un atkāpos. Meitene apskāva Hloju un tad Īzaku. Katnisa apskāva citu puisi.
-Neaiztiec, manu Milleri.- Ko? Nolādēts. Es to pateicu. Tu nedomā vienkārši ar galvu. Doma, ka kāds puisis pieskaras meitenei uzdzen man drebuļus.
-Tu ko teici, Skot?- Katnisa paskatījās uz mani. Viņas skatiens vien liek man uzjonīt vēlmi, viņu pieraut klāt un noskūpstīt. Meitene aizlika matu šķipsnu aiz auss. Viņa tā dara, kad samulst. Vai es neesmu jucis? Vai es to tiešām esmu pamanījis?
-Nē, es nu iešu.- Gāju prom. Ar mani kaut kas nav kārtībā. Es nebūtu nokontrolējis sevi, ja neaizietu. Es noteikti iekrautu Īzakam un paņemtu Katnisu aiz rokas, vestu prom. Kas pie velna.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
