[16]Kas gaidāms, kad nezini, kas gaidāms...

212 25 0
                                    

Kad parādijās pirmais vampīrs es biju gatava šaut! Taču pat trāpot šim vampīram sirdī, tas palika stāvot un nākot mūsu virzienā!
Tāpēc man nācās atcerēties, ko vecāki darītu šādā situācijā!
Un man izdevās atcerēties par saindētajām bultām! Es paņēmu vienu un izšāvu... tā trāpija viņam tieši sirdī, blakus iepriekšējai un viņš sāka raustīties un spļaut asinis.
Taču, tad es ieraudzīju Vila skatienu, es sapratu, ka man jāatmet emocijas un jādara tas, ko vislabāk māku - jānogalina vampīri!
Kad tikām līdz, kādai diezgan moderni iekārtotai istabai, beidzot paskatijos uz Vilu... Es ieskatījos viņam acīs un redzēju bailes, bailes no manis! Tikai tad es sapratu, kādu kļūdu es pieļāvu ļaujot Vilam braukt līdzi! 😱
No pārdomām mani izrāva gārdzoši čuksti, kas nāca no šis istabas tumšākā stūra. Es sagatavoju bultu un devos skaņas virzienā, tur gulēja asiņojoš un ļoti novārdzis Pīters! Vils viņu paņēma uz rokām un mēs devāmies uz izejas pusi.
Kad nonācām līdz izejai, devāmies uz viesnīcu, apkopām Pītera brūces, savācām mantas un devāmies mājās!
Mājup ceļu Vils klusēja, taču es nojautu, nē zināju kopš šodienas viss bus savādāk! Un tā domājot es aizmigu! Pamodos tikai pie mājām, kad Vils mani pamodināja... Viņš palīdzeja ienest un apguldīt gultā Pīteru un, tad klusējot aizgāja! Tas mani mazliet skumdināja, bet es sapratu, viņam vajag laiku, lai padomātu! 😢

Es gribēju zināt tikai vienu, vai viņš vēl mani mīl!!! 😥

Vampīru medniece. (1.grāmata)Where stories live. Discover now