Viņa Ir Mana ♡ | ✔️

Balle #4

- Kā tev šķiet, labāk izskatīšos šājā kleitā, vai šajā ? - Melānīju pieliekot abas kleitas sev klāt, jautāja. Es lēnām apētīju katru no tām . Sarganā bija vienkārša mežģīņu kleita ar lielu V izgriezumu . Ja labi viņa sniecās nedaudz zem dibene. Bet Melnā man gan piesaistīju, tā bija mazliet atkailinošana, bet toties tāda kurā tevi nevar nepamanīt.
- Man personīgi patīk melnā, bet tu pati vari izvēlēties kuru labāk gribi , - Smaidot plašu smaidu , sacīju meitenei .
- Man arī patīk melnā, tad nu vilkšu to ,- Iesmejoties sacīja meitene, un pazuda vanasistabā.
Ak, aizmirsu pateikt kad šodien zēniem ir viena no prestižo cilvēku balle, un viņi būs abas ar Melu ar ielūdzu.
Pēc maza brītiņa meitene iznāca no vanasistabas.
- Oho, es tač teicu kad tu izskatīsies burvīgi,- Smaidot plaši sacīju meitenei,un viņa mani apskāva.

- Bet pagaidi, ko tu vilksi ?- Meitene atraudamās jautāja , un sarauca kopā uzacis.
- Am , bikses un kreklu ?- Vairāk jau kā sev jautādama,atbildēju viņa. Viņa nepatikā sarauca uzacis.
- Ojj, aizmirsti saulīt, gaidi, tulīt būšu ,- Meitene ātri nozuda savā lielajā skapī. Pēc piecām minūtēm viņa iznāca ārā ar palielu kasti rokās, ko pasniedza man .
- Kas tur ?- Paceldama vienu uzaci uz aukšu, jautāju viņai .
- Biju domājusi kad vēlāk tev to uzdāvināšu, bet nu pasniedzu tev tagad to ,- Smaidot sacīja Melānīja, un mudināja man to atvērt.  Ja nu kas, man pēc divām dienām ir dzimšanas diena, beidzot.
Atcersama kasti es plaši sāku smaidīt, tur iekšā bija kleita un kurpes.
- Paldies Mel,- Iedodama lielu buču draudzenei un vaiga, sacīju.
- Nu velc tač ārā viņu un uzvelc,- Smejoties sacīja meitene.
Es viņai pamāju ar galvu , un izvilku kleitu no kastes. Oho, tā bija gara balta kleita, kurai ap vidukli un akšdaļā viss bija apzveltīts. Es jau atkal apķēros draudzenei ap kaklu un pateicos.
Paķerdama kleitu un kurpes pazudu vanasistabā.

Iznākot ārā no vanasistabas es pati biju lielā starā par dāvanu.
- Tu izkaties kā princese ,- Melānija smaidot sacīja, un apķērās man ap kaklu.
- Liels paldies tev Mela par dāvanu , viņa ir tik aburoša , man nav īsto vārdu kā lai viņu nosauc , - uzspiežot lielu buču draudzenei uz vaiga, sacīju, un stipri apskāvu viņu. Viņa man tik uzsmaidija platu smaidu , un veda mani pie kosmētikas galdiņa, lai varētu sakrāsot ballei.
Beigās ar visu kleitu, kurpītēm, kosmētiku un ieveidotajiem matiem, es izskatījos pēc princeses. Es caur spoguli ieskatījos Melānijai acīs un plaši pasmaidīju. Viņa man viegli atsmaidīja un parādīja zīmi kad ir laiks doties. Es paķēru no gultas savu mazo , balto somiņu un devos lejā pa kāpnēm, kur jau visticamākais mūs gaida Suga , jo zinot vecākus, viņi ielaistu viņu iekšā. Kā nekā, viņi bija izbrīnīti un priecīgi kad esmu sadraudzējusies ar tik ietekmīgiem cilvēkiem un viņiem nav nekas pret to kad pavadu ar viņiem laiku un bieži nenakšņoju mājās.
Nu bet protams, nonākot abas lejām pamanījām manu tēvu kas sarunājās ar Sugu , kamēr mana mamma atspiedusies pret galdu gaidīja kādu . Ievērojot mani viņa pasmaidīja un nopētīja mani no galvas līdz kājām , tipiski viņai. Viņa tik nosmīnēja un pienāca pie manis.
- Tas tev , vēlos lai uzveld viņu šodien uz balli, piestāvēs tavai kleitai,- Viņa smaidot sacīja, un pasnieca man rokās melnu , matētu kastīti ar lielu sarkanu banti . Es tik pacēlu vienu uzaci uz aukšu un atvēru kasti . Oho, tur iekšā gulēja zelta ķēdīte un ar sirds kulonu, kurš visticamākais bija nobērts no vienas vietas ar īstajiem briljantiem.
Tēvs pienākdams pie manis izņēma ķēdīti ārā kastītes un aplika man ap kaklu.
- Meitenes, jūs izskatāties aburoši ,- Suga smaidot sacīja un apķērās mums abām ap vidukli . Mamma tik ar tēti spēja par šo situvācīju nosmīņēt un pamājam mums sr roku .
Iesēzdamies mašīnā mēs uzsākām ceļu un balles vietu.
- Kāpēc Jungkooks nenrauca pakaļ mums ?- Mazliet saraugdama seju, jautāju zēnam. Viņš tik uzmeta ātru skatienu man , un nosmīnēja.
- Viņš Tevi gaidīs tur ,- zēns uztverdams vārdu ' tevi ' , atbildēja man , un jau atkal klusām nosmīnēja. Es tik klusi norūcu un mobolīju acis.
Lai arī kas viņiem būtu padomā, es ceru ksd tas neizbojās manu labo garastāvokli.
Piebraucot pie ēkas man durvis atvēra Jimins un ierāca ciešā apskāvienā.
- Čau maziņā, tu iskaties tik burvīgi ,- zēns čukstot man matos sacīja un smaidīja.
- Paldies ,- klusi nopīkstēju un atrāvos no apskāvienu.
Šī vieta bija tik skaista, kā pils.
Palūkodams aiz muguras sapratu kad Jimins jau ir paspējis  sasveicināties ar Melāniju un jau nāk pie manis. Zēns pastiema man roku, kuru protams es saķēru un veda iekšā lielajā pilī .