Aizmirstais talants

34.Nodaļa

Es piecēlos sēdus un pasniedzos pēc telefana, atbloķējusi telefonu es saku meklēt Rejas numuru.

"Kaut kas noticis?" Maikls vērojot mani jautāja. Es tikai noraidoši papurināju galvu.

"Es piezvanīšu Rejai." Atbildēju pieliekot telefonu pie aus.

"Hey, es taisni kā taisijos tev zvanīt." Viņa uz reiz atbildēja.

"Kas īsti ir ar to Vaciju?" Jautāju

"Mēs tur bisim divas nedēļas, viss esot atmaksāts, viesnīca un tas viss. Un mūs sagaidīšot lidostā. Bet kur notiek filmēšana es nezinu." Viņa atri runājot skaidrojot, es knapi sapratu viņas vardus, taču kaut ko, jo sapratu.

"Skaidrs. Nezini ar,ko mēs brauksim?" Ieinteresāti jautāju, dzirdot kā Maikls iesmejas.

"Nē, labi attā." Viņa atri nolika klausuli, tā itkā kaut kur sāktos ugunsgrēks. Es nopūtos un aizbloķejusi telefonu noliku to.

Paskatijos uz Maiklu, viņš ieraugot manu skatienu pasmaidija manā virzienā.

"Es būšu prom divas nedeļas." Viņš saprotoši pamaja ar galvu.

"Es laikam braukšu mājās." Paziņoju un jau taisijos iet prom, lai brauktu majās.

"Paliec te." Viņš ierunājās liekot man paskatīties uz viņu. Vaņa acis ieurbās manā, gaidot atbildi.

"Es nevaru, man jasakarto mantas braucienam. Attā!" Piegaju pie durvīm un atskatijos uz viņu. Viņš nopūtās un atvadijās no manis.

Ejot prom es satiku Teo, kurš mazgāja savu mašīnu.

"Hey, tik atri jau prom?" Viņš ieraugot mani jautaja.

"Jā, man rīt jabrauc uz Vāciju." Izsmaidiju viņam un piegaju pie savas mašīnas, lai atslëktu to.

"Ko vacijā?" Viņš ieinteresēti jautaja.

"Darbs." Atbildēju un iekapu mašīnā, pamaju viņam un izbraucu no majas pagalma, lai brauktu uz savu maju.

Sakramejusi visu nepieciešamo kaferī es sazvaniju savu priekšnieku un teicu, ka man steidzami jabrauc uz Vaciju uz divām nedēļām, neminot patieso iemeslu.

Kad biju vitu to izdarijusi es ielaudu vannā kardstu ūdeni. Iedītusi vannā es aizveru acis un centos ne par ko nedomāt, taču tas vairs mav iespējams, jo domu ir par daudz, lai nedomatu. Šķita ka domas ir sajaukušās vienā lielā virpulī un draud nopostīt visu, kas vēl atlicis.

Iemalkoju no krūzītes karsto kafiju, kas izradijās parūkta. Atstutejusies pret mašinu es gaidiju pārējos, kuriem drīz vien bija jāierodas. Izvilkuši telefonu no kabatas es uzmetu skatienu uz pulksteni un nopūtos, biju mazliet par agru.
Pagaja kāds labs laiks līdz es pamaniju Logana mašīnu iebraucam lidostas stāvlaukumā, viņš noparkoja mašīnu brīvajā vieta tieši blakus manējai.
Reja izlekusi no mašīnas pieskrēja pie manis un cieši apskāva mani. Pēc viņas sekoja Ostins un Logans.
Izgājuši visas pārbaudes mēs iesēdamies lidmašīnā.
Par laimi es sēdēju pie loga un man blakus Reja, taču viņai blakus Ostins un Logans sēdēja aiz mums.

Izkāpjot no lidmašīnas mūs sagaidīja sieviete, kuru sauca Airisa. Mēs viņai sekojām uz viņas mašīnu, un viņas mašīna mani īpaši nepārsteidza, taču varēja redzēt, ka Loganu gan. Tas bija BMW g11. Mēs visi sasēdāmies aizmugurē, izņemot Reju, kurai bija sasēž priekšā. Takā es sēdēju starp Loganu un Ostinu, bija samērā jautri, ja neskaita to, ka es pusceļā aizmigu,jo bija nakts vidus. Mani pamodināja Logans, kad bijām pie viesnīcas.

Tikusi savā numuriņā es iegāju siltā dušā in izvilkuši pidžamu es atslēdzos.

Es pamodos no kaitinošiem saules stariem, kas iespīdēja man acīs. Es miegaina izrāpos no gultas un piegāju pie loga, es atvilku aizskarus un samiedžu acis no spilktās saules. Nožāvajos un man pieleca, ka esmu Vācijā, Bavārijā. Pasmaidīju un piegāju pie kofera, lai atrastu šodienai drēbes.

Apģerbusies es apsēdos uz gultas malas un paņēmu telefonu, atbloķējot to es ieraudzīju paziņojumus par neatbildētiem zvaniem no Maikla.
Pēkšņi durvis pavērās un pa tām parādījās Rejas galva.

"Labrīt, labi, ka esi jau gatava. Mēs taisamies iet brokastīs. Nāksi? " Viņa priecīga balsī teica, pēc ta varēja saprast, ka kadam ir baigi labs garīgais.

"Protams" Es pasmaidīju un piecēlos, lai sekotu meitenei. Mēs aizgājām līdz vieanīcas kafeinīcai un visi četri apsēdāmies pie viena galda. Sagaidījusi ēdienkartes, mēs izvelējāmies ēdienus. Es izvēlējot ceptu olu ar bekonu un grauzdiņiem un kafiju, jo man šobrīd noderētu kofeīns, lai kartīgi pamostos.

"Un viņi pat nepateica ar ko in kur mēs brauksim... "Logans nopūtās.

"Man liekas, ka ziņkārība mani nobeigs" Reja piebalsoja, un zinot viņu ta arī varētu būt, ja runā par mašīnām arī mani māc ziņkārība, taču manā galvā maisās, kas cits. Vai tas, kas notiek starp mani un Maiklu ir, kaut kas vai arī nekas? Un vai es, kaut ko jūtu pret viņu. Viņa pieskārieni ieved mani transā un acis liek tajās iegrimt. Es vienkārši nesaprotu, vai tas ir, kas vairāk par simpātiju.

"Zeme izsauc Medisonu!" Redzēju kā rejas roka novicinās manā priekšā liekot man saprast, ka esmu iegrimusi par dziļu domās un skatos uz vienu punktu. Es pievērsu savu skatienu viņai un pārējiem, visu uzmanības bija pievērstas man.

"Viss kārtībā?" Logans jautāja. Es paskatijos uz viņu.

"Jā prosta aizdomājos tas viss." Pasmaidiju.

"Es jau ar tā teiktu... " Reja iesmējās. Es paskatījos uz viņu ar uzrautām izacīm, taču viņa paskatījās ar skatienu, ka mēs pēc tam Parunāsim un es saprotiši pamāju ar galvu.

"OK, bet tas bija dīvaini." Ostins iesmējās skatoties iz mani un Reju, liekot mums visiem iesmieties. Un tad jau klāt bija ēdiens un mana kafija, kuru es gaidiju viss vairāk.