Es ierados skolā ar desmit minūšu kavēšanu. Līdz pirmajai stundai bija atlikušas tikai nieka piecas minūtes, kas noteikti man nepietiks, lai kārtīgi sagatavotos matemātikas pārbaudes darbam. Tu esi muļķe, Peidža!
Steidzos līdz savam skapītim, lai paņemtu savas grāmatas, tajā skaitā matemātikas grāmatu, kuru es vakar nejaušības pēc tiku atstājusi skolas skapītī.
"Kur tā steidzies, Primora?" Niklauss, ar smīnu sejā, jautāja. Jutu, kā mani sirdspuksti paātrinās. Pati biju nesaprašanā, kāpēc mans ķermenis tā reāğēja Niklausa klātbūtnē? "Aizveries, Gregor!" Es sacīju un izboliju acis. Niklauss klusi iesmējās. "Palaidīsi?" Es jautāju, norādīdama uz savu skapīti. Puisis neizkustējās no vietas. Noskanēja zvans uz stundu, kas lika man dusmoties uz zēnu. "Niklauss, ja tu nepaiesi..." Es iesāku, bet puisis, brīnumainā kārtā, pagāja malā un devās prom. "Līdz vēlākam, Primora." Niklauss sacīja un pazuda no mana redzes loka. Nopūtos un paņemdama grāmatas, steidzos uz matemātikas kabinetu.
Visu stundu nespēju koncentrēties uz pārbaudes darbu. Esmu atvieglota, ka lielāko daļu uzdevumu es sapratu un pabeidzu tieši laikā. Saliku savas mantas atpakaļ somā un devos ārā no kabineta.
Visvairāk es ienīdu starpbrīžus, jo gaiteņi vienmēr bija pilni ar skolēniem, kas centās viens otram tik garām, vai arī viens otru pārkliegt. Pie trepēm, kā jau vienmēr, atspiedies stāveja Niklauss un viņa draugi. Šo divu gadu laikā esmu sapratusi, ka Niklauss Gregors ir iedomīgs kretīns, kas nespēj beigt apbrīnot savu skaistumu. Vēljoprojām nespēju saprast, ko meitenes viņā ir saskatījušas?Jā, atzīšu to, ka viņš patiešām ir neticami izskatīgs, bet viņa raksturs ir neciešams! Kāda jēga no skaistas ārienes, ja dvēsele tam ir neglīta? Zēna sejā atplauka smaids. Viņš smējās par kādu joku. Sapratu, ka pārāk uzkrītoši tiku blenzusi uz zēnu, tāpēc novērsu savu skatienu un devos augša pa trepēm, cerēdama, ka neviens no viņiem mani nepamanīs. "Sveika, Peidža!" Deniss sacīja un manas cerības izgaisa. "Sveiks!" Smaidīdama sacīju. Deniss ir vienīgais, kas man no Niklausa draugiem patīk. Zēna zilās acis vienmēr izstaroja gaismu un laimi. Viņa klātbūtnē es jutos labi un tas man patika. Pasmaidīju vēlreiz un ātrā solī devos prom.
Nebiju pamanījusi, cik ātri skrien laiks, līdz noskanēja zvans no pēdējās stundas. Atvieglojumā nopūtos.
CITEȘTI
Let her go
DragosteNo vārdiem "es tevi ienīstu", uz vārdiem "es tevi mīlu". Nepamanīju, kurā brīdī naids pārtapa par mīlestību-kaislīgu mīlestību. Viņš bija iedomīgs kretīns, kas domāja tikai par sevi, bet es-viņa apsmiešanas objekts. Mēs bijām pretstati... Lepnums p...
