Pazudusī

22. nodaļa Ej, neaizmirsti mani!

- Un kas?
- un kas........es neesmu vēl tik spēcīga. Tu nevari apgalvot, ka es varu to, ko nemaz nezinu, vai vispār varu.
- tad izmēģini!
Mēs atgriezāmies vienā telpā pie skolotāja.
- nu, izdomājāt? Jūs pietiekami esat redzējuši. Ja gribat cīnīties, tad jums ir iespēja parādīt savas spējas rīt. Džonatan, tu zini tēva mīļoto vietu, kur viņš vienmēr gāja, vai ne?
- Vecais meža namiņš.
- cik labi, ka tu to vēl joprojām atceries!
- tu neesi viņa vārda cienīgs. Viņš pazuda tevis dēļ!
- Džonatan! Nevajag! Tu dzirdēji. Varēsi viņam iegāzt rīt.
Mēs aizgājām. Mums ir mazāk, kā 24 stundas, lai sagatavotos. Mēs abi atgriezāmies mājās.
- mammu, mēs esam mājās!
- labi!
- un mums ir problēma.
Es iegāju virtuvē, kur sēdēja tēvs ar avīzi rokās un mamma gatavoja ēdienu.
- kāda?
- Džonatanam nav kur dzīvot. Pilsēta, kur viņš dzīvoja ir sagrauta un mums vajag, lai jūs mūs abus sagatavotu rītdienai. Skolotājs mūs izaicināja.
- ja jau tā, tad labi. Esat gatavi pēc 5 min šeit pat, labi?
- labi.
Pēc 5 min es nokāpu lejā.
- gatavi?
- jā
- jā
Pag........tajā brīdī es neko nesapratu. Džonatans, mamma un tētis teleportējās bez manis! Tātad, man ir jāsameklē, ja? Nu labi. Atradīšu arī. Es teleportējos zālē, kur parasti atradās Džonatans. Nepareizi! Es izmeklējis visur, bet neiedomājos pēdējo, kas man nāca prātā - tēva vasarnīca. Bingo!
- tu nu gan ātri mūs sameklēji!
- jūs to speciāli izdarījāt? Nu tad tas, kurš atradīs mani, varēs slēpties tālāk!
- ej, neaizmirsti mani! Keita!