Es pagriezos. Man aiz muguras, ar paceltu zobenu, lai durtu, stāvēja Argo.
- Argo?
- ouh, tā esi tu, Keita! Kads prieks tevi redzēt!
Viņš uzkrita man virsū bezsamaņā. Es piezvanīju Džonatanam.
- ātri, nāc šurp! Esmu mežā. Tu mani atradīsi.
- vai vari vismaz pateikt, kas noticis?
- es atradu Argo.
Pēc piecām minūtēm, Džonatans bija klāt. Man bija vajadzīga viņa palīdzība, lai nogādātu Argo mājās. To izdarījuši, Džonatans gribēja ar mani runāt.
- tu nu gan proti pārsteikt!
- nevis es, bet Argo! Es biju ielikusi rokassprādzi lādītē un pēc pāris dienām, es to atkal paņēmu. Es neticēju tam, ka rokassprādze spīdēja. Kaut gan četras dienas, tā bija izdzisusi! Tādēļ es devos viņu meklēt. Argo mani atrada mežā. Viņš laikam dzirdēja, ka es izsaku burvestību un viņu gaidu, taču nekas nenotika. Es pusstundu gaidīju, kad kāds izies caur portālu. Un neviens tā arī neizgāja caur to. Kad es taisījos iet, es jutu aukstumu, taču pazīstamu siltumu. Tad es pagriezos un tur Argo stāvēja ar atvēzētu zodenu. Un tad viņš man uzkrita virsū bezsamaņā. Aptuveni tā, viss notika.
- k-kas notika? Kā es atrodos mājās?
Argo pamodās. Es iegaju istabā.
- Argo! Es tā priecājos tevi redzēt!
- jā, es tevi arī!
- kādēļ? Kādēļ tu upurējies? Tu varēji nomirt!
- jo es nevēlos, lai tavi draugi, radinieki un tu pati tiktu ievainoti. Es nevēlos, lai tev sāp. Tu esi vienīgā, kas mani saprot vislabāk. Es nedaudz biju savā pasaulē. Taču es nevaru atgriezties tad, ja tevis nav tajā pasaulē. Tādēļ es izlēmu atgriezties pie tevis. Piedod, ja liku tev uztraukties. Es biju uz nāves robežas, tādēļ rokassprādze rādīja, ka neesmu starp dzīvajiem.
- vismaz labi, ka tagad esi te.
YOU ARE READING
Pazudusī
FantasyStāsts ir par kādu meiteni, kuru aizved prom no vecākiem, kad viņai ir 5 gadi. Kopš tā laika, viņa nokļūst brīnumu pasaulē, par savu spēku nemaz nenojaušot. Viņu sauc Keitrina. Vai viņa satiks savus vecākus? Kas notiks tālāk? Vai pareģojums, kas t...
