25. nodaļa Pazūdi!

26 8 0
                                    

Mums nepietika laika, lai sagatavotos. Bet nu, cik ir tik ir. Lai nu kā mums bija jātaupa spēki rītdienai. Rīt būs mana pārbaude vai es vispār spēju šo pasauli sargāt.
Visu nakti es nevarēju aizmigt. Uz rīta pusi es aizmigu. Kamēr Līva saldi gulēja, kāds mani izgāza ārā no gultas. Es paskatījos pulkstenī. 7.00 es zinu, kurš to izdarīja. Es klusām izgāju no istabas un gāju uz Džonatana istabu. Lai kā es viņu ienīstu, viņš ir mans brālis un mums abiem būs jācīnās pret mani skolotāju, kurš kā noprotu ir izdarījis kaut ko sliktu. Paceļam es ievēroju, ka dažas durvis ir pavērtas vaļā. Es tām pagāju garām. Kad nokļuvu pie Džonatana istabas, durvis bija tāpat, kā pārējās pavērtas vaļā. Visā mājā bija šādas durvis. Bet interesanti, vienīgās, kas nebija pavērtas, bija manas istabas durvis. Es iegāju pie Džonatana. Viņa tur nebija. Es izmeklējis visas istabas, bet neviena nekur vairs nebija. Pat Līvas. Es jau sapratu, kurš to izdarīja. Tikai man nebija pierādījumi. Nekādu. Es sagatavojos lai izietu. Visus ieročus es paslēpu zem drēbēm. Es devos pie skolotāja. Viņš bija turpat, kur iepriekš. Tā kā es labi orientējos ēkā, es varēju aptuveni noteikt, kur kas atrodas.
- o! Ko tik ātri ? Un kur tava pavadošā svīta? Atstāja tevi vienu, ja? Vai, cik žēl!
- atdod manus vecākus un pārējos!
- ak tu domā viņus? varēsi savākt, kad mani uzvarēsi.
- Es zinu, ka tev vajag tikai mani. Liec viņus mierā un es darīšu visu, ko tu gribēsi!
Man aiz muguras parādījās daži, man pazīstami draugi. Viņi paši mani uzmeklēja. Tas bija tad, kad Džonatans vēl bija uz salas.
- Saule!
- neaiztiec viņus!
Saule iebļāvās.
- Pazūdi!

PazudusīWhere stories live. Discover now