Skaties Patiesībai Acīs》H.S

22.daļa

Harija Pov

Stāvēju pie skolas ieejas gaidot Tesu un Lunu kopā ar Nailu. Pārlaidu savu skatienu pāri skolas stāvvietai un tur nāca Luna. Nails gāja pretī Lunai apskaujot viņu un noskūpstot viņas pieri.

-Sveiks,kur pārējie?-Luna jautāja sasveicinoties ar mani. -Iekšā skolā!-Noteicu silti uzsmaidot.
-Es tad arī iešu!-Luna noteica paskatoties uz Nailu. Nails paskatījās uz mani un es norādīju lai viņš iet kopā ar Lunu iekšā skolā.

Pagāja kādas piecas minūtes un man aiz muguras atskanēja balss. Nolaidu savas acis no telefona ekrāna pievēršoties Tesai. Nepamanot meitenes seju viņa mani noskūpstīja.
Mūsu skūpstu pārtrauca mašīnas straujā bremzēšana un taurēšana.
Es strauji pagriezos ar skatu pret notiekošo un tur stāvēja.

Tesa?

Noteicu pie sevis ieplešot acis es ātri pagriezu savu skatienu pret meiteni,kura mani noskūpstīja. Tā nebija Tesa bet gan meitene ar brūniem pagariem matiem,kura apgriezusies iegāja skolā man pamanot Lunu,kas ar nesaprašanas pilnu skatienu lūkojās manī.

Mans skatiens atkal tika pievērsts Tesai. Viņa ir izbijušos skatienu vērās uz mašīnu,kas bija traukusies uz viņas pusi pēdējā brīdī apstājoties. Tesai no rokām izkrita krūzīte ar dzērienu. Viņa vēl pēdējo reizi paskatījās uz mani un metās bēgt.
Es vēl pāris sekundes pastāvēju neizkustoties no vietas,kur stāvēju.
Sagremojis visu notiekošo es metos skriet pakaļ Tesai.

Ieraugot Tesu netālu no manis es saucu viņu vairākas reizes pēc kārtais lai viņa apstātos,bet viņa skrēja uz priekšu neatskatoties uz atpakaļu.
-Tesa!-Saucu pēdējo reizi apstājoties pie pamestas mājas. Uzsitu no visa spēka ar kāju pa sienu pagriežoties un ejot uz skolas pusi pēc savas mašīnas.

Nonākot pie skolas es piegāju pie mašīnas Luna pieskrienot pie manis jautājot,kas noticis.
-Harij,kas tas bija pie skolas?-Luna nedaudz skaļākā balsī teica.
-Kāpēc tu skūpstīji to meiteni,kad viņa piegāja pie tevīm lai tevi noskūpstītu!?-Luna teica man neatbildot uz viņas pirmo jautājumu.

-Es domāju ka tā bija Tesa!-Noteicu noliecot galvu uz leju. -Bet tu redzēji ka tā nebija!-Luna teica skatoties man acīs,kur jau sāka parādīties asaras.
-Es neredzēju!-Teicu iesēžoties mašīnā un izbraucot no skolas stāvietas traucoties uz priekšu nezinot uz kurieni pašam braukt.

Jutu noritam karstai asarai man gar vaigu. Ātri to noslaucīju neatraujot savu skatienu no ceļa.

Tesa mani pilnīgi bija apbūrusi, kā neviena cita meitene. Pirms viņa ieradās skolā es nevienai meitenei nebiju tā pieķēries,kā viņai. Kad Tesu satiku pirmo reizi es zināju ka viņa būs viena no tām meitenēm ja iemīlēšu tad palaist vaļā viņu vairs nevarēšu. Ja palaistu vaļā tad es izvēlētos nepareizo izvēli un tas mani mocītu visu atlikušo laiku. Tā būtu viena no kļūdām,kuru pieļautu savā dzīvē,tā būtu viss milzīgākā kļūda.

Tagat es esmu salauzis Tesas sirdi vairākos tūkstošos gabaliņos manas neuzmanības dēļ. Tas vien man lika slikti justies iedomājoties par Tesu,ko viņa tagat pārcieš šīs nežēlīgās sāpes salaužot arī manu sirdi apzinoties ka tā bija mana vaina.

Es varēju skriet pakaļ Tesai panākot viņu un izstāstot viņai katru sīkumu,kas pie skolas ieejas notika. Varēju aizbraukt pie viņas, bet tas ko tagat es daru ir braucu uz priekšu izbraucot no pašas pilsētas. Varbūt Tesa mani šobrīt arī nevēlētos redzēt,bet es neko nebūtu zaudējis nepamēğinot parunāt ar viņu. Zaudētu tikai viņas uzticību un viņas sirdi.

Pie visa šī notikuma es vainoju tikai sevi un nevienu citu. Pie šī visa brūnmatainā meitene arī ir vainīga bet sevi es vainoju viss vairāk.

Strauji nobremzēju ieraugot priekšā stāvam alnim. Dzīvniekam paskatoties uz manu pusi viņš ieskrēja atpakaļ mežā man atkal atsākot ceļu.

Tuvojos pie pagrieziena lai nokļūtu uz trasi. Apdomājis savu lēmumu vai braukt taisni vai griezties iekšā uz trases pusi es pagriezos turpinot savu ceļu. Noslaucīju kārtējo asaru,kura bira no manām jau mitrajām acīm.

Iebraucu trases stāvvietā un izkāpu no mašīnas nevilcinoties gāju uz garāžu pēc sacīkšu mašīnas.
Atvēru garāžu un nepaņemot nekādu ķiveri es iesēdos mašīnā un braucu ātrā gaitā uz trasi.

Nostājos pie starta līnijas apdomājot tagatdējo rīcību vai tas būs labi man vai citiem lai gan tas nebūtu man par labu braukt no visa ātruma ietriecoties sienā un nokļūt slimnīcā ja es tur nokļūtu. Tas sāpinātu vēl vairāk Tesu un visus pārējos. Uzsitu pa stūri noliecot uz tā galvu. Asaras bira pašas no sevis.

Nedaudz nomierinājies es saķēru stūri un pacēlu galvu augšā smagi nopūšoties. Iedarbināju motoru un jau taisījos spiest pedāli līdz izdzirdēju saucam manu vārdu.

-Harij...nedari to!Tu zini ka dēļ vienas muļķīgas lietas kura var noiet greizi tu nesāpināsi tikai sevi bet arī mūs!-Liams kliedza pieskrienot pie trases margām. -Padomā par sekām un  Tesu!-Luiss teica pieskrienot blakus Liamam.

Uzspiedu pedāli un traucos pa trasi nospiežot bremzes netālu no manas mašīnas. Pie manis pieskrēja Luiss ar Liamu attaisot vaļā durvis man lūkojoties uz stūri.
-Kāp ārā no mašīnas!-Liams nokomandēja man paklausot viņam.
-Vecīt,tev viss kārtībā?!-Luiss teica nobolot savas zilās acis.
-Nekas nau kārtībā!-Teicu paaugstinot nedaudz balsi. -Tesa mani tagat ienīst,kā man var būt viss kārtībā-Teicu ejot uz savu mašīnas pusi.

Iesēdos savā melnajā mašīna nenovietojos sacīkšu auto garāžā. Uzsitu no spēka pa sturi vērojoties uz trases pusi. Iedarbināju motoru aizsprādzējot drošības jostu.
-Brauc uzmanīgi atpakaļ ceļā un nesadomājies kautko muļķīgu!-Luiss noteica pēdējo reizi man braucot uz šoseju.

Pavadīju šīs klusās 30 minūtes viens pats mašīnā iebraucot atpakaļ pilsētā.

Nonākot pie mājas es izlecu no mašīnas ieejot mājā. Neviena par laimi nebija mājās it īpaši mammas. Nevēlētos dzirdēt 101 jautājumu no viņas puses.

Nonācu pie savas izstabas durvīm un iegāju pa tām iekšā aizcērtot durvis ciet. Iesēdos gultā norijot sāpju kamolu,kas bija sakāpis man kaklā. Izbraucu ar roku cauri matiem un saķēru savu galvu rokās.

Kā tu mani esi apbūrusi Tesa!

Teicu pie sevis jo tā meitene mani patiešām ir izmainījusi. Piecēlos no gultas dodoties lejā paķerot savu melno džemperi un devos uz mājas durvju pusi izejot pa tām ārā un atkal dodoties uz mašīnas pusi iekāpjot tajā iekšā.

Iedarbināju motoru un uzsāku ceļu uz Tesas mājas pusi.

Hey!
Esmu atkal ar jaunu daļu klāt.
Mēğināšu uzrakstīt daļas nedaudz biežāk nekā pārējās reizes,kad daļas iznāca tikai gandrīz pēc divām nedēļām.
Ceru ka patika šī daļa!
Kā jau parasti nospiežam zvaigznīti un gaidam jaunas daļas!

Lots of love

Alise x.