Skaties Patiesībai Acīs》H.S

43.daļa

"Ejam pēc cukurvates"-Zeins teica,ejot uz cukurvates stenda.

"Atvaino man vēlreiz"-Noteicu aizliekot matu šķipsnu aiz auss.

"Tas nekas,man viss kārtībā"-Zeins teica uzsitot man pa plecu.

Tiekot pie stenda es uzlūkoju zeinu.

"Kuru cukurvati tu vēlies?"-Jautāju appētot visas krāsas.

"Zilo"-Zeins iesmejoties noteica.

"Tad man rozo"-Iesmējos un sieviete, kas stāvēja pie stenda pasmaidīja un sāka gatavot cukurvati.

Vilku savu maku ārā no somiņas,lai samaksātu par cukurvatēm,bet Zeins ieraudzījis pielika savu roku priekšā.

"Es samaksāšu"-Zeins teica izvelkot savu maku.

"Bet es zaudēju un man ir jāizmaksā"-Noteicu taisoties vērt vaļā maku.

"Tesa,es samaksāšu par mums abiem vai arī es visu laiku izmaksāšu karuseļus"-Zeins noteica un es izlaidu vieglu nopūtu.

"Labi"-Novilku apmetot acis uz riņķi un ieliku maku atpakaļ somā.

Zeins samaksājis par cukurvatēm, iedeva man manu rozo cukurvati un tad mēs gājām uz nākamām vietām.

"Varbūt tagad ejam uz turieni?"-Zeins jautāja norādot uz amerikāņu kalniņu.

Es paskatījos uz Zeinu un pasmaidīju.

"Kurš tur būs pirmais"-Iesaucot sākot skriet ātrāk.

Zeins iesmējās un skrēja man no mugurpuses,bet nonāca galā pirmais.

Nācās pastāvēt rindā,kādas 10.minūtes. Es ar Zeinu apsēdāmies viens otram blakus pašā priekšā.

Kad atsāka viss iet uz priekšu es paskatījos uz Zeinu. Pasmaidīju un skatījos uz priekšu.

Kad nonācām uz augstākās virsotnes visi pacēla rokas gaisā ieskaitots mani un Zeinu.

Kad sākām braukt strauji lejā Zeinam rokās bija cukurvate,bet tā ātri pazuda kādam no aizmugurējiem cilvēkiem trāpot uz sejas.

"Kuram pieder šī cukurvate"-Vīrietis iesaucās noņemot no savas sejas cukurvati.

Es ar Zeinu saskatījos un sākām smieties.

"Laikam vajadzēja iet uz paronāmas ratu un tad tikai uz šejieni"-Zeins smejoties teica.

"Vai arī pirms tam apēst un tad nākt tikai uz šejieni"-Noteicu turot vēderu.

Kad mēs beidzām braukt pa šo amerikāņu kalniņu, vīrietis mūs uzlūkoja ar dusmu pilnu skatienu.

"Viņš uz mums skatās"-Teicu piebakstot Zeinam.

"Un tagad arī nāk uz mūsu pusi"-Zeins atteica un saņēma mani aiz rokas velkot mani prom.

"Uzgaidiet bērni"-Vīrietis sauca un mēs sākām iet ātrāk.

"Mēs neesam bērni"-Zeins noteica apmetis acis uz riņķi.

"Ejam uz paronāmas ratu,ātri,pirms viņš mūs panāk"-Zeins teica paskatoties aiz muguras.

Ejot tuvāk paronāmas ratam,mēs sākām skriet un ieskrējām iekšā, pirms vīrietis mūs panāca.

"Vēl nedaudz un mūs panāktu"-Noteicu skatoties no augšas uz vīrieti, kurš apgriezās un aizgāja prom.

Mēs ar Zeinu vairs nebildām ne vārda tikai skatījāmies uz skatu,kas bija ārpus mums pa logu.

"Tu varētu iet spēlēt futbolu"-Zeins noteica pēc neilga klusuma brīža.