Skaties Patiesībai Acīs》H.S

53

Izgāju ar Luisu ārā no skolas. Pamanot Zeinu piebraucam pie skolas un izkāpjot ārā no mašīnas. Es atvadījos no Luisa un skrēju uz Zeina pusi.

Ieskrēju Zeina apskāvienā. Viņš priekš manis atvēra mašīnas durvis un es iekāpu mašīna.

-Brauksim pie manis?-Zeins jautāja. Es pasmaidīju pamājot ar galvu.

-Jā-Noteicu savienojot mūsu rokas kopā.

-Šodien pie Kristofa ir ballīte-Teicu uzlūkojot Zeinu. -Varbūt varam aizbraukt?-Jautāju.

-Protams-Zeins pasmaidot atbildēja.
-Aizbrauksim pie manis noliksim somas un tad mums būs jābrauc-Zeins teica ieskatoties telefonā.

Novilku īsu 'mhm' ieslēdzot radio.

***

-Kā tu nonāci pēcstundās?-Zeins iesmejoties jautāja noliekot mūsu somas savā gultā.

-Tas bija par sīkumu-Teicu apsēžoties uz gultas malas blakus Zeinam. -Es ar Luisu nepārtraukti runājām un skolotājs mums lika izsēsties,bet Luiss viņam pateica,lai kur mūs izsēdinātu mēs tik un tā runātu,tāpēc skolotājs mūs aizsūtīja pie direktores un teica, ka tiksimies pēcstundās.-Teicu.

-Varējāt neaiziet,bet gan iet prom un kurš dēļ tāda nieka sūt pie direktores-Zeins teica. Es paraustīju plecus.

-Ja,mēs neaizietu mums būtu veselu nedēļu jāsēž pēcstundās un,ja šim skolotājam nav garstāvokļa viņš par, katru sīkumu tevi aizsūtīs pie direktores.-Teicu paskatoties uz Zeinu un pasmaidot.

Viņš pamāja ar galvu un pieliecās,lai mani noskūpstītu. Es atbildēju skūpstam.

-Mums būtu laiks braukt-Teicu pasmaidot,kad atrāvāmies viens no otra pēc elpas. Zeins nosmīnēja pieceļoties kājās. Padodot man roku uz priekšu es to saņēmu un piecēlos no gultas.

Nogājām lejā pa kāpnēm un apstājāmies pie virtuves,kur bija Zeina mamma.

-Sveiks Zein-Viņa noteica un paskatījusies uz mūsu savienotām rokām pasmaidīja. -Tad šī ir tā meitene par kuru tu tik ļoti man stāstīji-Viņa teica. Es pasmaidīju,kad viņa pienāca man tuvāk.

-Triša-Viņa teica pasniedzot roku uz manu pusi. -Tesa-Noteicu paspiežot viņas roku.

-Tu pat esi vēl skaistāka kā Zeins bija teicis-Triša teica. Es pasmaidīju paskatoties uz Zeinu,kurš bija nosarcis.

-Paldies-Noteicu nedaudz iesmejoties.

-Mums tagad ir jāiet-Zeins teica paskatoties uz durvju pusi. Triša iesmējās pamājot ar galvu.

-Izpriecājaties-Viņa noteica un pazuda virtuvē. Es ar Zeinu izgājām no mājas un iesēdāmies mašīnā.

-Aww tu nosarki-Noteicu,kas atkal lika viņam nedaudz nosarkt. Es iesmējos.

-Beidz,tu man lieci sarkt-Zeins teica iedarbinot dzinēju. Es pasmaidīju uzspiežot buču uz viņa vaiga.

-Es centīšos,bet nesolu-Teicu piemiedzot ar aci. Viņš pasmaidīja izbraucot no pagalma.

***

Atrodot brīvu vietu,kur novietot mašīnu un izkāpuši no tās ārā,mēs sadevušies rokās gājām iekšā mājā no kuras atskanēja skaļa mūzika.

Ieejot mājā es sasveicinājos ar dažiem klasesbiedriem un pamanījusi Luisu devos pie viņa.

-Sveiks,Luiss-Noteicu apskaujot viņu. Viņš mani atlaida.

-Tu esi viena?-Luiss jautāja saraucot uzacis.

-Nē,es atbraucu kopā ar Zeinu un tur jau viņš nāk-Noteicu pasmaidot, pamanot Zeinu nākam uz mūsu pusi.

Pienākot pie mums Zeins ar Luisu sasveicinājās.

-Kur pārējie vai arī tu viens pats atnāci uz šejieni?-Jautāju. Zeins aplika roku apkārt manam gurnam.

-Mēs esam šeit-Liams noteica nostājoties blakus Luisam un otrā pusē Harijs.

Harijs mani ar Zeinu uzlūkoja un saraucis uzacis paskatījās uz mani. Noignorēju to noliekot galvu uz Zeina pleca.

-Čau,Zein!-Liams noteica ieraugot Zeinu.

-Jūs viens otru pazīstat?-Jautāju paskatoties uz Zeinu un tad uz Liamu.
Viņi abi pamāja ar galvu.

-Mēs esam vienā futbola komandā-Zeins noteica. Pamāju ar galvu.

-Jums drīz kaut kad nav spēle?-Jautāju nopētot cilvēkus,kuri mums gāja garām.

-Piektdien mums ir spēle-Zeins teica paskatoties uz mani un pasmaidot.
-Tu taču atnāksi,ne?-

-Protams-Noteicu un Zeins mani noskūpstīja pirms mani atlaida vaļā.

-Es aiziešu pēc dzērieniem drīz būšu atpakaļ-Zeins teica. -Es aiziešu līdzi-Liams noteica un kopā ar Zeinu aizgāja.

Noskatījos kā abi aiziet atstājot mani ar Hariju un Luisu. Apgriezos pret viņiem uzlūkojot Hariju.

-Kur Luiss aizgāja?-Jautāju nemanot Luisu mums apkārt. Harijs paskatījās uz sānu.

-Viņš aizgāja pirms īsa laika-Harijs noteica. -Es domāju,ka jūs esat tikai draugi-Harijs teica saraucot uzacis.

-Pirms pāris dienām mēs sagājām kopā-Pasmaidot noteicu. Harijs novilku klusu 'oh',pamājot ar galvu.

-Esi kaut ko dzirdējis no Naila un Lunas?-Jautāju cenšoties nomainīt tēmu. Viņš noraidoši pamāja ar galvu.

-Neesmu dzirdējis no viņiem ilgu laiku-Harijs teica. -Neatbild ne uz ziņām,ne uz zvaniem.-

Iekodos apakšlūpā smagi nopūšoties.

-Tad pats-Novilku.

-Neuztraucies viņiem viss kārtībā,ja jau iepostoja bildi instagrama-Harijs noteica. Saraucu uzacis.

-Patiešām?-Jautāju pārsteigta.

-Pirms kāda krietna laika-Harijs teica atbloķējot savu telefonu un parādot man bildi. Es pasmaidīju pamanot abus kopā.

-Aww viņi ir piemīlīgi-Noteicu nedaudz iesmejoties. Harijs pasmaidīja.

-Esam atpakaļ-Liams noteica atnākot kopā ar Zeinu. Zeins man iedeva glāzi ar dzērienu un otru iedeva Harijam.

***

Zeins pacēla mani rokās sākot mani griest,kad izgājām no mājas,kurā bija pilns ar iereibušiem jauniešiem.

Iesmējos,kad mani Zeins nolaida pie zemes un apskāvu viņu.

-Tev ir auksti?-Zeins jautāja apķerot mani ciešāk.

-Nedaudz-Noteicu atspiežot galvu pret viņa plecu. Viņš atlaida mani vaļā un novilka nost savu jaku uzvelkot to man.

-Paldies-Noteicu noskūpstot Zeinu. Viņš atbildēja skūpstam. Atraujoties viens no otra viņš uzlūkoja mašīnu.

-Braucam?-Viņš jautāja. Es pamāju ar galvu un kopā devāmies uz mašīnu.