Kā dzēlīga uguns mēle
Saules gaisma
Kvēli blāzmoja
Koku zaros.
Vecais bērzs,
Parasti aplupis, nepamanīts,
Atmirdzēja asinsārtā,
Nepazīstami daiļā gaismā.
Katra lapa
Gluži kā stikla lodīte
Vizēja savā
Sārtajā starojumā.
Es staigāju, elpoju un priecājos..
Taču skaistums ir mirklīgs,
Uguns ir nevaldāma,
Tā aprīs krāšņo vaiņagu.
Paliks vien..
Kaili koku zari.
Tad nozīmīgāk būs tas
Cik dziļas ir koka saknes..
Tad nozīmīgāk būs tas
Kāda sula riņķo tā vēnās.
Agrāk tik skaistā kļava,
Nosalusi taps ātri aizmirsta.
Taču vecais bērzs ar saldo sulu
Tur stāvēs vēl pavasarī.
Un cilvēki to gaidīs,
To neaizmirsīs.
A/p- man būtu ļoti svarīgi dzirdēt, ko Jūs sapratāt ar šo darbu? Kādu zemtekstu uztvērāt? Lai gan neesmu īpaši aktīva dzejniece, es to tomēr uztveru kā dvēseles atbrīvošanu, tādēļ ik pa laikam dzirdēsiet dzeju arī šeit. ;)
YOU ARE READING
Kas lācītim vēderā?
RandomLabdien! Šis ir mans blogs, kurā paudīšu savu viedokli, atbildēšu uz jautājumiem un iepazīšos ar Jums nedaudz tuvāk!
