Kad mūsu pasaules satikās

Trešā daļa

    Nākamā nedēļa pagāja mierīga. Džesas draugus nesatiku un pati meitene arī reti kad uzturējās savā istabiņā.
    Mācības līdz šim nesagādāja nekādas problēmas,jo visos priekšmetos biju apsēdusies pēc iespējas tuvāk pasniedzējiem.
    Biju paspējusi sadraudzēties ar vienu meiteni, Betiju. Viņa bija ļoti līdzīga man. Mums abām patika lasīt grāmatas, rakstīt sacerējums, kā arī Betija, tapat kā es bija meitene, kurai nepatīk ballēties un tas jau bija plus.
    Mēs ar Betiju šodien izdomājām aiziet uz "Pop's" un katra paķert pa milkshake.
-Nu, Betīj pastāsti kaut ko par sevi-es iesāku sarunu
-Nūūū, nav jau daudz ko stāstīt.
-Pastāsti par savu bērnību, sapņiem.
-Labi.Tātad es nāku no mazas pilsētiņas, man ir 2 mazas māsas un 3 brāļi, abi vecāki strādā par darzkopjiem, taču es gribēju kļūt par kaut ko lielāku.
-Piemēram-Es ar interesi apvaicājos
-Nu par dziedātāju vai aktrisi-
Tā mēs turpinājām pļāpāties, līdz palika vēls un es viņai piedāvāju atnājt pie manis. Iegājām istabā un tur Džesa austiņās klausijās mūziki, taču, kad mēs ienācām istabā viņa izņēma austiņas.
-Tu taču, neiebilsti, ka es uzaicināju draudzeni ciemos-Jautāju Džesai
-Nē it nemaz-Atbildēja meitene sniedzot Betijai roku.
-Sveika,meitēn, mani sauc Džesa prieks iepazīties, nezināju,ka Alisei šeit ir draugi.
-Sveika, es esmu Betija. Mēs ar Alisi diezgan nesen sadraudzējāmies
-Labi, viņas draugi ir arī mani draugi-Džesa laipni atbildēja.
-Meitenes, jūs iesiet uz šīsdienas ballīti, tā tiek rīkota pie Džereda un tur noteikti būs visa skola-Džesa mums jautāja. Mēs ar Betiju saskatījāmies un es beidzot sniedzu atbildi.
-Nē neiesim gan, mums šodien bija citi plāni-Es nedauz piemeloju, jo mums īsti nebija nekas plānots, bet ballītes īsti nav mūsu stilā.
-Nu labi, skataties pašas-Džesa mums uzsmaidija un vēl pirms aiziešana noteica, ka atpakaļ būs ļoti vēlu, tāpēc, lai istabiņu neslēdzu ciet.
   Džesa aizgāja un mēs ar Betiju noskatījāmies 3 sērijas no "13 reasons why" un tad viņa atvadījās un devās uz savu istabiņu.
                                ***
     Uztrūkos no trokšņa, kurš tika radīts mēģinot atvērt istabiņas durvis. Domāju, ka tā ir Džesa, bet istabā iestreipuļoja vīrieša stāvs un man prātā sāka šaudīties visļaunākās domas. Viss mans ķermenis sastinga no bailēm un es nezināju ko iesākt.
-Džesa?-Iesaucās vīrieša balss. Tas mani nedaudz nomierināja, jo tas nozīmēja to, ka tas vīrietis pazīst manu istabas biedreni.
-Džesas te nav-Es nedroši atbildēju.
-A, Tu laikam esi tā svētule.-Negaidītais ciemīņš nošļupstēja.
-Tu neiebilsti iet citur, jo es gribu gulēt?
-Iebilstu gan, un vispār es tev netraucēju.
   
     Vīrietis ieslēdza gaismu un es ātri pavilku segu augstāk. Tas bija tumšmatainais puisis, kuru es redzēju otrajā dienā šeit ierodoties.
-Starpcitu, mani sauc Ārčijs.-Viņš sniedza man savu roku un es negribīgi to paspiedu.
-Ko tad Tu te viena dari, kad gandrīz visi ir pie Džereda ballītē?-Viņš ieinteresēts jautāja.
-Nu ja neredzi, tad es guļu, kā visi normāli cilvēki-Es strupi atbildēju
-Nu labi tad es arī būšu "normāls" cilvēks un iešu gulēt-Ārčijs iegūlās Džesas gūltā
-Es atvainojos, bet Tev ir...-Nepaspēju pabeigt savu teikumu, jo sadzirdēju, ka viņš vienmērīgi sāk elpot, jo bija aizmidzis