Visi uz manīm skatījās ar izbrīnītu skatienu. Es sajutos patiesi neērti, bet es nevēlējos padoties un likt Ārčijam un citiem domāt, ka es esmu mīkstā. Iedzēru vēl kaut kādu koktēli, lai mazinātu kauna sajūtu. Un tad jau apjautu, ja esmu patiesi piedzērusies.
Cēlos, lai dotos uz savu istabu, bet telpa acu mirklī sagriezās un es atkritu atpakaļ uz dīvāna. Es negribēju padoties un atkal cēlos augšā. Šoreiz mani noturēja kāda roka, es pagriezos un ieraudzīju Ārčīju.
-Tu...tu..laid mani vaļā, iešu uz istabiņu.-Viņam noteicu
-Hah, tu šādā stāvoklī nēsi spējiga pat divus soļus spert, kur nu vēl aiziet lìdz savai istabai.
-Un Tev tas baigi rūp?-Viņu izaicināju.
-Vispār jau nē, bet ja pa ceļam ar tevi kaut kas atgadīsies mums visiem būs baigās ziepes un to nu es negribu-dēļ kaut kādas skuķes, kura nemāk dzert un nezin savu mēru iekūlties sūdos.
Gribēju turpināt strīdu, bet sapratu to, ka patiešām neēsmu spējīga aiziet un Džesa bija pārāk aizrauta ar kādu džeku, lai man palīdzētu.
-Labi.-Paskatījos uz Ārčiju un viņš saķēra mani aiz vidukļa. Pār mani pārskrēja skudriņas un jutos patīkami sajūtot viņa pieskārienu.Patiesībā, brīnumainajā kārtā es sajutos patiesi droši. Laikam pie vainas bija tikai un vienīgi alkahols.
Streipuļodama un atbalstīdamās pret zēnu nonācu savā istabiņā. Pagriezos, lai viņam pateiktos.
Mūsu galvas bija ļoti tuvu viena otrai un pār mani pārskrēja tāda kā elektrība. Jutu, ka viņš sāka smagāk elpot un man gribējās būt viņam tuvāk. Nezinu, kas ar mani notika, jo es piespiedu savas lūpas cieši klāt viņa. Viņš atsaucās mūsu skūpstam.Ārčija lūpas bija karstas un es sajutu patīkamu alkahola garšu. Apliku savas rokas zēnam ap kaklu un viņš savas uzlika man uz gurniem un virzīja augstāk pa muguru. Katrs viņa pieskāriens lika man izjust strāvu. Uzliku savas rokas uz viņa krūtīm. Viņš mani ar nelielu spēku piespieda pie galda un tad uzcēla mani uz tā malas un uzlika savas rokas man uz augštilbiem.Es nekad lìdz šim nebiju tik kaislīgi skūpstījusies. Radas sajūta, ka arī viņš to izbaudija, jo viņš ievaidējās un es sajutu kaut ko cietu apspiežamies sev pret vēderu. Pēšņi Ārčījs atrāvās un paskatījās uz mani ar iekāres pilnām acīm.
Viss atkal sāka griesties. Ārčija tēls sāka izplūst un dubūltoties. Tas man iztraisīja smieklu lēkmi. Un es vairs nevarēju nostāvēt. Es iekritu viņa rokās un viss palika tumšs.
Kā jau redzat stāsts paliek nedaudz intīmāks un a jums nekas nav pret to, tad es tā arī turpināšu.
Ja patika, tad uzspied 🌟 un komentē, jo katrs komentārs un 🌟 turpina mani motivēt
YOU ARE READING
Kad mūsu pasaules satikās
RomanceAlise ir kārtīga, gudra,paklausīga jauniete ar saviem mērķiem. Bet viss mainās,kad satiek VIŅU. Meitenei būs jāizlemj, kā tālāk dzīvot. Vai viņa ir gatava mainīties puiša dēļ?
