Kad mūsu pasaules satikās

Četrpadsmitā daļa

Nokāpu no Ārčīja un vilku mugurā kreklu. Mani vaigi svila gan no kauna, gan no aktivitātes ar kuru nodarbojāmies. Paskatījos uz Ārčīju, viņš gulēja uz muguras atlicis rokas aiz galvas, viņa krekls bija pussacelts un manam skatam pavērās viņa presīte, virzīju acis zemāk un ieraudzīju viņa piebriedušo bikšu priekšu un tas man lika vēl vairāk nosarkt.
Viņš pievērsa savu skatienu man un iesmējās.
-Alis, Tu esi tik nepieredzējusi un tevi mūlsina diezgan pašsaprotamas lietas, bet zini, tieši tas man tevī pievelk.
Es nezināju ko atbildēt. Es galvā pārcilāju tiko notikuši un nezināju, kā uzvesties
-Alis, pirms mēs ejam, man tev ir viens jautājums, tu tiešām neatceries, kurš bija tas, kurš tev palīdzēja tajā naktī aiziet uz istabiņu?
-Nuuu, vispār es visu atceros, bet es cerēju, ka tu būsi bijis pietiekami piedzēries, lai neko neatcerētos, vai gluži vienkārši to nepieminēsi.
-Es tā arī domāju. Bet kapēc Tu gribēji lai es to neatceros?
-Ja man jābūt pavisam atklātai, tad man bija kauns. Es negribēju mīcīties ar puisi, kuru es nesen esmu satikusi.
-Bet rekur tu esi, un mēs atkal esam tajā pašā situācijā.-Ārčījs smīnot teica.
-Bet...Tu...Lūdzu nesaki nevienam par to, kas tiko notika.
-Neuztraucies, es arī negribētu, lai kāds par šo uzzina. Fakts, ka es mīcos ar tādu meiteni kā tu nepalielinātu manu popularitāti.
-Ar tādu meiteni kā es?Neizpratnē jautāju.
-Nu, ar tādu svēto.
Izdzirdot šos vārdus, tas mani nedaudz sāpināja.Pēc tam, kad tu esi pavadījusi brīdi ar puisi, tu negribi dzirdēt piezīmi par savu pareizumu. Es paņēmu garenu stikla trauku ar visādiem izliekumiem(tas ir domāts kā bongs, bet ņemot vērā Alises intereses viņai to nevajadzētu zināt) un ātri devos ārā no istabas. Ārčījs jau atkal skrēja man pakaļ.
-Nu pagaidi, es to nedomāju tā, tu mani pārprati.
Es apstājos, pagriezos pret viņu un sakustroju rokas virs krūtīm.
-Nu tad kā tu to domāji?-es viņam jautāju.
Viņš pienāca man pavisam tuvu un klusām teica,
-Es neēsmu radis kontaktēties ar tādām meitenēm kā tu un tādēļ es nemāku ar tevi pareizu runāt. Pirms es kaut ko saku, tas manā galvā izklausās labāk. Lūdzu saproti arī mani.
-Labi, pati biju pārsteigta par savu atbildi. Pēc tā viņš pieliecās pie mana kakla un es sajutu viņa karsto elpu un tad viņš ar savām mīkstajām lūpaam viegli noskūpstija manu kaklu un iegāja mūsu istabiņā.

Atvainojiet, ka tik īsa. Lūdzu komentējat, ja ir kas sakāms vai ieteicams. Būšu priecīga par 🌟