Kad mūsu pasaules satikās

Septiņpadsmitā daļa.

Piemodos un nevarēju pakustēties, jo jutu lielu smagumu, man bija ļoti karst un sāpēja galva.
Mēģināju vēlreiz celties augšā, bet nevarēju. Kad acis aprada ar gaismu es sapratu to, ka es neesmu savā istabā. Tad es ieraudzīju, ka man blakus guļ Ārčījs. Viņš bija mani apķēris ar abām rokām. Tādēļ es nebiju spējīga pakustēties. Es ar grūtībām nocēlu viņa roku, lai viņš nepieceltos un pati atbrīvojos no viņa apskāviena. Kad es cēlos ārā no gūltas man sareiba galva un es skrēju uz tualeti. Par laimi arī zēniem istabiņā bija iekārtota lìdzīgi meiteņu istabiņām, tādēļ es zināju, kur ir tualete. Es pieliecos pie poda, bet nesanāca vemt. Pēkšņi dzirdēju Ārčīju ierunājamies.
-Hei Alis, Tev viss kārtībā?
-Jā ir, man vienkārši slikta dūša, bet es neevaru izvemties.
-Protams tu nevarēsi, ja tev ir tukša dūša. Var redzēt, ka esi nepieredzējusi.-viņš iesmējās.
-Nopietni beidz! Ja vēl kaut ko pateiksi es tev iemetīšu ar zābaku, jo man sāp galva.
-Iebāz divus pirkstus rīklē, tad viss sanāks-viņš atkal smējās.
-Es tevi brīdināju.- viņam teicu un metu ar savu zābaku. -Tas nozemējās uz viņa rokas un viņš tēloti iebļauvās.

-Labi, nāc šurpu, es tev iedošu tableti pret galvas sāpēm-viņš man teica
-Kā tad! Sazāļot mani gribi.
-Vispār, ja man būtu vēlme es to būtu varējis izdarīt jau neskaitāmas reizes, bet es draugiem tā nedaru.-viņ piemiedza ar aci. Tad es atcerējos vakardienas sarunu un to, kā mēs norunājām būt draugi. Piegāju pie viņa un viņš man iedeva zāli un ūdeni.
-Tagad tev ir jaāiet gulēt, tu vari gulēt pie manis.
-Es nezinu. Es negribu, lai kāds tavs istabas biedrs ienāk iekšā un pārprot lietas. Un, lai Džesa sāk uztrauksties.
-Par to tu vari neuztrauksties, zinot viņus visus, viņi noteikti tagad visi ir atlūzuši tavā istabiņā un gulēs līdz vakaram, ja ne pat līdz nākošajam rītam.
-Labi, bet pirms tam es gribu ieiet dušā.
-Tu droši vari iet manā. Es tev iedošu dvieli un kādas savas drēbes.

Es devos uz dušu. Kad man uzlīja virsū vēsai ūdens, tas man lika atžirgt. Es ar laiku ūdeni griezu uz vēso pusi. Es ātri izlecu no dušas un uzvilku Ārčija kreklu un viņa bokseršortus. Tas man lika nedaudz nosarkt. Es iegāju istabā un pa taisno devos uz gūltu, jutu, kā Ārčījs mani nopēta un pasmaida, bet es izlikos to neredzam. Viņš pabīdījā, lai arī man ir vieta. Es ielīdu iekšā un drebinājos, jo man bija ļoti auksts.
-Trakā, kapēc tu nemazgājies siltajā ūdenī?
-Es gribēju atžirgt nedaudz no alkahola, un tas man nedaudz arī palīdzēja.
-Nāc šurpu!-Ārčījs noteica un papleta rokas. Es iekārtojos viņa skavās un viņš bija ļoti silts. Es pacēlu savu skatienu, un sastapos ar Ārčīja. Viņš skatījās uz manis, kad pēkšņi sajutu viņa lūpas uz savām.

Piedodiet, ka liku jums tik ilgi gaidīt. ❤Ja ir ieteikumi, tad lūdzu rakstiet komentārus.