Kad mūsu pasaules satikās

Piecpadsmitā daļa.

Iegāju istabiņā un Džesika uzreiz pievērsa savu uzmanību man.
-Kur jūs tik ilgi kavējāties?Dilans jau gribēja iet jūs meklēt.
-Nuuu...aaaa..mēs nevarējām atrast to stikla štruntu.-nosarku iedomājoties par to, ka kāds tiešām būtu varējis ienākt pie mums, kamēr mēs bījām Ārčīja istabā. Meitene man dīvaini uzsmaidīja, bet es izlikos neko neredzam. Mūsu tikko sākušos sarunu iztraucēja Džastins.
-Draugi, jūs zinat kas šī ir par istabiņu?
-420!-visi iesaucās
-Un tieši tādēļ ir laiks ballēt kā vēl nekad.
Tikai tagad ievēroju, ka te ir daudz vairāk cilvēki, kā pirms es biju izgājusi. Biju nedaudz dusmīga, ka Džesa apsolija nelielu ballīti ar pazīstamākajiem, bet te ir saradušies daudz tādi, kurus es nemaz nezinu.
Aizgāju pie galda pēc vēl viena koktēļa, jo pēc notikušā es bija atskurbusi.

Džesa aicināja mani dejot, lai gan es parasti būtu atteikusi es tomēr gāju, jo pēdējā laikā es esmu darījusi daudz tādas lietas, kuras parasti nedarītu. Sākām dejot un es jutu sev pievērstu Ārčīja skatienu. Es lūkojos viņam pretī, bet tad pie viņa piegāja rudā meitene un tas mani atgrieza realitātē. Es izmantoju iespēju, lai aizietu apsēstos pie Dilana un parunātos.
-Nu, kā jūties?-viņš man jautāja.
-Īstenībā, negaidīti labi bet tomēr šāds dzīvesveids nav priekš manis...
Redzēju, kā Ārčījs apsēžas man tuvumā, bet es izlikos neko nemanām un turpināju stāstīt Dilanam par savām izjūtām.
-Es esmu izmēģinājusi daudzko jaunu, bet tas nemaina faktu, ka man ir jāatgriežas realitātē un savā vecajā dzīvē.
-Es tevi pilnībā saprotu-Dilans noteica un uzlika savu roku man uz pleca.
-Es tevi saprotu labāk-Ārčījs ierunājās un nostūma Dilana roku no manis un tā vietā uzlika savu.  Dilans mūs uzlūkoja ar dīvainu skatienu, bet tad es noņēmu Ārčīja roku.
-Ej labāk pie savas rudmatainās meitenes, ja ne viņa pārpratīs un paliks greizsirdīga-noteicu Ārčijam un pievērsos Dilanam.
-Un kā tu pats jūties?
Ārčījs atkal mūs pārtrauca
-Tu greizsirdīga esi Sofijas dēļ?-viņš sāka smieties
-Akdievs, lūdzu neglaimo sevi. Tu neēsi manās interesēs.-pagriezos pret viņu un cerēju, ka tas viņu apklusinās, bet tā vietā viņš pievērsās pie Dilana.
-Eu vecīt, tev jāiet viņiem palīgā ar krapāli.
-Tu redzi, ka es šobrīd esmu aizņemts. Palīdzi pats!.-Dilans nelaipni viņam atbildēja.
-Es jau gāju tam pakaļ-Visš noteica un piemiedza man ar aci.
Dilans piecēlās un negribī devās prom.

-Mazā, kāda muša ta tev iekodusi?
-Man viss ir kārtībā.
-Nemelo es redzu, ka tā nav taisnība.
-Man nepatīk, ka tu iemaisies manā un Dilana sarunā
-Un tas ir vienīgais iemesls?-viņš smaidot jautāja.
-Jā-atbildēju un centos no viņa vērsties prom
-Tātad tam nav nekāda sakara ar Sofiju?
-Ja tu domā, ka es esmu greizsirdīga, tad tu maldies.-uzsmaidīju viņam, lai gan nebiju visai priecīga.
-Nu labi, viņa ganjau pēc manis jau ilgojas.-Viņš piecēlas, lēnām novilka roku pār manu kāju un aizgāja, pie Sofijas. Es jutos sāpināta. Es zināju, ka viņš māk būt kretīns, bet laikam ko tādu nebiju gaidījusi.  Man istaba sāka justies smacīga, tāpēc gribēju atrāk tikt no tās ārā. Neko nesakot devos ārā un attālināti dzirdēju kādu balsi saucam savu vārdu, bet es neatskatījos, bet turpināju skriet ārā.

Jūs spējat iedomāties, ka mans stāsts ir ierindojies 4. vietā?❤ Liels jums paldies, jo bez jums tas noteikti nebūtu iespējams.❤❤❤
Ja jums ir ieteikumi, kā Ārčīju varētu saukt savādāk(kādu iesauku), tad lūdzu ierakstiet komentāros, jo es viņa vārdu lietoju pārāk bieži un man ir tāda sajūta, ka es tādā veidā pieļauju stila kļūdu.
Neaizmirstat par 🌟