vēlāka dienasgrāmata | Glamorous

tūre

pēc 3 dienām

    Pirmdienas sajūta. Tiklab ceturtdienas. Nav trešdienas, bet tā ir. Daudz atmiņu šodien atvazāts. Jaukā nozīmē, pārsvarā cilvēku nozīmē. Jaunajā ikdienas realitātē šo cilvēku nav, tāpēc domas ķeras pie pagājības.
   Tikai sajūtas! Neraksti notikumus!
   Ar visu plānoto un nobrukušo, spontāni gandrīz vai ideāli sakrītošo mani nebeidz pārsteigt detaļa dažās sekundēs Brīvības ielas vidū. Ar visiem, ko gribējās un izdevās, ar dažiem, ko gribējās, bet neizdevās noķert, mani tur mērenā šokā viena detaļa dažās sekundēs Brīvības ielas vidū. Viss tāds aptuveni plānots, cilvēki tādi interesi izrādījuši un ļoti skaidri abpusēji gribēti un runāti, bet kā mani... jā, detaļa. Sekundes. Brīvības iela. Laime. Ērkšķis.
   Nezinu vairs, cik ticu savai teorijai, ka satiksimies, redzēsimies, ja kāds no mums to spēcīgi vēlēsies un otram nebūs nekas spēcīgi pret. Varbūt tu... viņš vēlējās. Bet neticami. Taisni šodien, tik slēpti nozīmīgi, tik nezināmi svinīgi. Ko rakstnieks domāja, liekot viņiem satikties taisni šodien? Šodien satiku mīļus, tuvus, nozīmīgus ar izņēmumiem. Un viņu.
   (ak, kā tad tā, kāpēc nevaram vārdu uzrakstīt? Bet nu redzi, kā – nevaram. Saņemsimies)
   Nebiju pie Otrās... tikai garāmbraucot... Cik nepiedienīgi un neparedzami. "Bet es gaidīju, ka būs negaidīti"...
   Es neesmu tikusi tam pāri, viņam pāri, nekam pāri.
   Vēl mani ļoti interesē, ko rakstnieks domāja ar to, ka arī šogad man nav ļauts satikt Induli. Pagājušajā gadā tas bija diezgan droši, ka nebūs, bet es to laikus nezināju. Otrdienas vakars estrādē, kūciņ un orķestra prioritārisms pār kora mēģinājumu, tilla svārki. Šogad mēs vēlu vienojāmies, bet man būtu gandrīz izdevies. Gandrīz, ja ne sastrēgumi. Gandrīz, ja ne Jelgavas iela pirms Dzirciema. Pēdējais būtu bijis prātīgs solis, bet nesadomāju, nesaplānoju, nezināju, kurā vietā ir steiga un kurā steigas nav. Žēl. Bet! Kāpēc rakstnieks lika šādi? Kāpēc skrēju, svīdu, kratīju kastīti somā velti? Kāpēc autobuss turēja? Kāpēc mazā satikšanās ar Dārtu bija tik liels punkts, lai netiktu nekādā galā ar rsu?
   Un kas mani tirda ļoti ļoti
   Ka šis nebūtu noticis, ja kora mēģis būtu palicis savā vietā, kaut ir trešdiena un gadījums.

   Kāpēc
          Es satiku un apskāvu Zigfrīdu,
     bet nevarēju Induli ?

   Kāpēc
   Kur trauksme, sirdsbeņķi, kur mīļums un apsēstība