vēlāka dienasgrāmata | Glamorous

apjukums

turpat, bet jau vakarā pēc nakts

       * * *
      Otrdiena piepildīja savu otrdienas prieku, kas pārrakstīts no aizgājušajām kora dienām un saspringti distancētā perioda skolā trešdienām, pirms tam biežākuma. Man otrdienā lekcijas beidzas četros, stunda ir pietiekami aizceļoti līdz Stradiņu anatomikumam.
      "Tu kādu mediņieti gaidi?"
      Bet šoreiz viņš neaizgāja no sākuma trīs soļus garām, kā tas bieži vien notiek, nē, trajektorija bija skaisti taisni pāri. Mierinošs apskāviens, laika neesamības konstatēšana, bet ar visu to vēl paliels līkums dažādos virzienos caur Kronvalda parka takām. Turpināju domāt, ka laika nav daudz, bet mums... laikam vajadzēja to staigāt, būt. Visi visur beigās paspēja. 
      Kāds Induļa kursabiedrs esot nākamdien pēc pagājušās reizes ieminējies, ka žēl, ka ar mani nav izdevies iepazīties, bet es liekoties... kāds nu tad vārds bija... sakarīga? Iespējams. Domāju, vai gan es ar kādu vispār bez Melitas un Ullas toreiz "mijiedarbojos" (latvian for interact). Nevienu neatceros, bet varētu gadīties. Jebkurā gadījumā, šis man absolūti svešais jaunais mediķis mani kā Induļa draudzeni ievēroja. Varbūt jāiepazīstas? Ja reiz viņam žēl, ka neiepazinās. Var nokārtot.
     Nākamais, kas no šī un smiekliem iznāk – gandarījums par apjucinātu ļautu. "To confuse the Americans" bija franču sauklis Universal language video jokos. Mūsu premise (Paula, lūdzu, izmanto vārdus, kuru nozīmi tu saproti) bija arī apjukuma radīšana. Tolaik bija Menarda un Fēbe. And yet, when both are gone... Ak jel, tik, lūdzama, neturpini citātu!
           ///Pulkstenis astoņi, man salst pirksti///

   * Stundu vēlāk pēc Einšteina Pludmalē nepārtrauktas skandēšanas spotify *
man liekas, ka es šoreiz līdz pārējiem galvenajiem punktiem netikšu, lai kā man gribējās par aktierismu momentiem uzrakstīt. Peace out!