pēc 2 dienām
– Kā tev ar to savu... klarnetistu iet?
– Smagi... smagi. Grūti? Traki? Kā es teiktu?
– Ko tā, kas tad notiek?
– Darbs ēd viņu nost, mēs ļoti sen neesam tikušies, vispār komunikācija tāda panīkusi, nez, varbūt jāpaņem, jāpadzīvo kāds laiks kā kolēģiem, gan tad atkal spēsim viens otram acīs bez sāpēm. Ak, ko gan es zinu, bet tā nolasās..
– Domā, jūs varēsiet tā mierīgi atgriezties?
– Ja godīgi, es nezinu, bet mums allaž tas ir kaut kā izdevies, atkal nokļūt mierīgā priekā.
– Aj, nu tad lai tev veicas, ko lai saka!
– Paldies! Pateicos, Selīn, novērtēju!
Kāpēc to pagājušo nedēļu man bija jāpievieno teikumi par savu privāto, turklāt nepatieso dzīvi? Jā, skaidrs, ka tādas vides uznāk, kur mums ir tīri jautri spēlēties, bet, pirmkārt, vairs nav tie fona apstākļi, kas bija toreiz, otrkārt, man arī neviens nejautāja, es iebāzos pati. Jautāja tikai un vienīgi par Miku. Un es atbildēju tā, ka atradu iespēju piemest pamatojumu ar izdomātu !IZDOMĀTU! attiecību piemēru, kuru viņa, Selīna, jāsaka, tomēr vienreiz dzīvē redzēja, bet tas šo manu rīcību, šķiet, neuzlabo. Ja nu vienīgi otrādi.
Kas ir tā mana slimība, ka es tā darīju? Piever knābi, tev ir atbalstošais supporting role šobrīd. Act like it! Didn't you choose, didn't you wish for it to be that way? Wasn't it all a part of the . . . where's the plan?
Šobrīd ceru, ka piedošu sev, ka šis vārds neizies, ka viņa aizmirsīs, ka no šī seku nebūs... bet vai mazums cilvēku, kam šis ticami pateikts...
VOUS LISEZ
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
RandomPirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
