vēlāka dienasgrāmata | Glamorous

fejiskums

pēc dažām stundām

* * *

     elpot kļuva grūtāk. ļauj man pūst un ļauj man elst, aizsapņotām acīm skatīties nekur un domāt, kā dzīvē mēs notikuši. Vai traucīgi?
     "Dzīve drīzāk ir lidojošs citronu koks
       Citronos esot vairāk cukura nekā zemenēs, bet tik daudz skābes, ka mēs nejūtam saldumu"
     Klau, dzīve, kur tavi joki, ko? Atradu jaunu profila attēlu sen neapmeklētam nesaglabātam kontaktam. Atradu to pašu aprakstu, ko pirms pāris mēnešiem. Atradu 11 kopīgas grupas ar Zigfrīdu. Liels skaits. Tā jau, bet tur vidiņā gozējās pārsteigums. Kora grupa. Zigfrīds... kora grupā, jā, joprojām ir. Kā gan es veiksmīgi palaidu garām to brīdi, kad viņš te uzradās. Es varu atrast. Es atrodu. Viņa virknējumā cipari starp daudzu citu jauno dziedātāju cipariem. 15. septembris. Diena pēc viņu satiku ļoti garāmsteidzīgu uz ielas. Vismaz skaidrs, kā nepamanīju viņa pievienošanos korim.
     Bet! Bet! Viņš ir korī! Viņš dzied! Viņam ir vēlme! Vai vismaz septembrī ir bijusi vēlme dziedāt... Un tas tik forši! Padomā tik.... mans sapņotājs Zigfrīds ne tikai sēž pie šujmašīnas un raud, bet arī dzied... Ah.
     Un . . . hmm . . . vajadzēja man aiziet no turienes, lai varētu. Mēs laikam vēl nevaram kop-paralēl-pastāvēt vietās ... Es laikam neesmu tam gatava, mana elpošana laikam to ļoti apstiprina. Nepārbaudīju pulsu. Te arī nākamā doma: vai kādreiz pienāks brīdis, kad būs atkal miers, kad būs absolūti neproblemātiska (garantēta?) īsta kop-paralēl-pastāvēšana vienā vietā? ...
Es vēlētos šo izrunāt. Atrast akmeņus, kas vēl nav laika zobā pārsmiltojušies, un izrunāt tos skaidri caurus un dzidrus...
Es nez vai prastu, bet es vēlos. Mani turpina aizgrābt doma par iespēju sarunāties tik fejiski.

   * * *

       Šovakars ir Zigfrīda domu vakars. Ir divas pāri pusnaktij, es esmu uzlikusi viņa veidotu mazītiņu Spotify playlisti. Atradu viņu šajā platformā, pastaigāju pa viņa playlistēm kā skaisti iekoptu klusu muižas dārzu. Uzgāju dažas cilvēku vārdos, no kuriem vienu vārdu arī atpazinu. Ziniet, jā, salasītās dziesmas redzu atbilstošas un, lai gan nevienu no jums īsti nepazīstu tā, šīs dziesmas šķiet piestāvam. Cik interesanti un jauki!
       Uzliku skanēšanai pavisam mazītiņu trīs dziesmu izlasīti ar nosaukumu "shush". Jā, tas mierinoši klusinošais tonis. Tīkami skaujoša emocija. Izlases bildītē dzelteni balts tramvajs, koši rozā ziedošs ķiršu koks un tumši sarkana daudzdzīvokļu ēkas fasāde ar balkoniņiem fonā. Laikam visvairāk smaida pieliek ķiršu ziedi. Par to reizi, kad mēs gribējām iet meklēt sakuras janvārī, bet es neaizgāju.
       Visām dziesmām aptuveni gads pēc viņu pazinu pievienošanas datumā. Šī mazā 12 minūšu mierinošā playliste mani ļoti ielīksmo. Šādu mirkļu dēļ es nevaru Zigfrīda tēlu atdalīt no īstā Zigfrīda, jo gribas ticēt, ka viņā viss šis... dzīvs.