pēc dienas stundām
Sāp acis. Slikti. Jau no agra rīta. Zinu, ka eju gulēt un ceļos ar telefonu. Zinu, ka rakstīšana uz papīra ir tikai mazliet atslodze. Zinu, ka būs jāiet pie ārsta. Zinu arī, ka bērnu bezmaksas konsultācijas un vizītes uz mani vairs neattiecas. Jau vairāk kā gadu, bet es vēl neesmu bijusi ne pie viena ārsta par maksu. Kas vispār ir maksas ārsti? Acu un zobu jau nu liekas, ka ir.
Šovakar uzcepu pankūkas. Esmu ļoti gandarīta ar saviem veikumiem. Man gribējās iet gulēt vai ēst. Būtu gājusi gulēt, bet astoņi tā kā vēl agrs. Nogāju lejā un pateicu tētim, ka man ir garastāvoklis cept pankūkas. Tā un tā, tagad ne, pēc 40 minūtēm varēs, tagad labāk nomizo kartupeļus, tie jau ilgi pakaļnamā gaida. Labi. Bet vēders jau sāk mazliet sāpēt, kopš diviem ir ēsti gandrīz tikai rieksti. Pa rozīnei arī, bet tās situāciju neglābj.
Nomizoju lēnītēm kartupeļus, gandrīz visas 40 minūtes pagāja, bet tad sāku domāt, vai vispār tās pankūkas vajag. Mamma atbrauca mājās, atgādināja mazajiem, ka viņi gribēja cept piparkūkas, un nu ņēmās ar to. Man laikam tomēr pankūku garastāvoklis vēl ir.
Pačekoju googlē, vai ir kādas interesantas lietas, ko es varētu par parastām pankūkām nezināt. Neko tādu pārsteidzošu neatradu, bet likt klāt cepamo pulveri nebija vēlmes. Lēnītēm samaisīju mīklu.
Paralēli notika kartupeļi un uz galda piparkūkas. Apgriezties pagrūti. Pielēju mīklai klāt kokosriekstu piena šķidro daļu, kas pirms nedēļas palika pāri, taisot jogurta želatīna kūkai žāvēto augļu pamatnīti. Mīklas galīgo konsistenci centos pielāgot vārdiskam aprakstam angliski par pufīgām un saldām. Mans mērķis nebija ne pufīgas, ne saldas.
Parasti, kad es kaut ko taisu, man ir atrasta konkrēta recepte, kurai agrāk vai vēlāk nolemju nesekot. Šoreiz man receptes nebija; taisīju tīri no neesošās pieredzes. Pēc pirmās pankūkas mamma novērtēja mīklu kā krietni par biezu, un es to samīkstināju ar visu pakā palikušo pienu. Arī milti un olas bija daudzumā "cik pakā palicis". Pēc ģimenes labākajām tradīcijām. Labi, ka sāli un cukuru nepievienoju pēc šāda principa.
Brālim pankūku tekstūra ļoti patika, un tas ir augsts novērtējums. Man pašai arī ļoti patika. Prieks, lai gan vēders sāp joprojām. Šķiet, citādāk. Par ko gan?
ŞİMDİ OKUDUĞUN
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
RandomPirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
