Black Rose

Chapter 4

„Un tu gribi, lai es divas nedēļas uzvedos kā iemīlējusies meitene un vazāju viņu aiz deguna?" - centos noformulēt Maikla mērķi vienkāršos vārdos.

Jau atkal sēdēju uz viņa rakstāmgalda malas un viņš pīpēja savu kārtējo cigāru. Ārā jau bija tumšs, bet manos plānos pilnīgi neietilpa došanās prom tuvākajā laikā.

„Jā." - viņš paraustīja plecus un izpūta dūmu mākoni tieši uz manu pusi. - „Vai tev tas sagādā problēmas?"

„Tas nav tas, ko es daru. Es nekad netēloju mīlestību. Es nogalinu pat kārtīgi neiepazīstot. Es nevarēšu." - skaļi spriedelēju, domājot par savu uzdevumu.

„Nu tad iemīlies pa īstam." - vīrietis bez emocijām izmeta.

Skaļi nopūtos, izrādot savu neapmierinātību pret visu šo padarīšanu. Iemīlēties pa īstam? Kas viņš ir galīgi sajucis? Es nevaru un nemaz nedrīkstu iemīlēties cilvēkā, kas man pēc tam jānogalina.

Sviests.

„Tu esi neiespējams." - nikni skatoties uz pretim sēdošo vīrieti norūcu un pagriezos promiešanai.

„Adelīn?"

Pametu skatienu pāri plecam uz Maikla smīnošo ģīmi.

„Lai tev veicas." - viņš iesmējās tik skaļi, ka likās nodreb visas bāra sienas.

„Idiots." - nomurmināju sev zem deguna un izšļūcu ārā pa durvīm, skaļi tās aizcirzdama.

Mana nākamā pieturvieta šonakt bija bārs, kas piederēja Maiklam. Tā kā vīrietis man uzticējās, biju norīkota pārbaudīt tā darbu ik pa brīdim. Ieejot pa durvīm, mani pārņēma skaļā mūzika, un pieejot pie letes mani jau sagaidīja ierastais Cosmopolitan.

***

Iegāzos mīkstajā gultā un pārvilku segu pāri degunam. Pulkstenis bija jau četri no rīta, bet es tikai tagad biju pārradusies mājās pēc kārtējā bāra apmeklējuma, kurā man bija jāpārbauda kā tas strādā.Un kā jau vienmēr kad tur iegriezos, kāds uzsauca dzērienu un sākās dejas. Tomēr kādā brīdī, kad biju ieskrējusi dāmistabā, lai atvilktu elpu, atmiņā atausa zaļās acis, kas mani bija uzmanīgi pētījušas tikai dažas stundas atpakaļ, atcerējos, ka man jāsatiekas ar Hariju, tāpēc ātri atvadījos no visiem jauniegūtajiem draugiem, kurus es nekad vairs nesatikšu un devos mājās.

Es tevi ienīstu, Maikl.

Bija pēdējais, kas iešāvās manā miegainajā prātā, līdz tas pavisam atslēdzās no ikdienas rūpēm.

***

Pamodos no tā, ka man bija sasodīti karsti. Lēni izstaipījos izmantodama visus savas divguļamās gultas plašumus. Atradu telefonu, kas mētājās zem spilvena un paskatījos cik pulkstenis. 2.43pm. Pēc divām sekundes desmitdaļām jau atrados vannas istabā uz mazgāju zobus. Aši izrāvu ķemmi caur matiem, kas bija briesmīgi sapinkājušies pēc vakardienas trakajām dejām.

„Adelīn, tu esi vienkārši ģeniāla!" - bļāvu pati uz sevi, kad ķemme atkal aizķērās aiz kārtējās pinkas, garajās cirtās.

Atmetu matiem ar roku un skrēju uz skapi. Atverot to, izlidoja daudz un dažādi drēbju gabali, kas nebija salikti pa vietām.

„Es taču nemūžam nepaspēšu tikt cauri pus Ņujorkai, pa piecām minūtēm!" - izmisumā iebļāvos, mezdama drēbes pa gaisu.

Uzmetu mugurā kaut ko, kas neizskatījās pārāk saburzīts. Pieskrēju pie telefona, lai pazvanītu Harijam un pārceltu tikšanos uz vēlāku laiku, bet atcerējos ,ka man nemaz nav puiša numura.