"Dzīvē ir tikai šodiena. Rītdiena var arī nepienākt."
***
Skolas zvans nozvanēja, vēstot par ķīmijas stundas beigām. Sametusi mācību grāmatas somā, es devos uz gaiteni.
Kamēr gaidīju Betu, iznākam no sava vēstures kabineta, nolēmu aiziet līdz skapīšiem.
"Velns, kā to atvērt?"
"Tev vajag vienkārši.."- atvēzēju dūri, un iesitu skapītim, tam atsprāgstot vaļā -" to iedauzīt".
"Paldies." - Zema balss noteica. Pacēlu skatienu, jūtot uz ādas zosādu, no šīs balss.
-"Es esmu.."-
"Es zinu, kas tu esi...Biju no rīta klasē, kad ienāci tajā.."- Pārtraucu Aleksu, viņam pasmaidot.
-"Un tu būtu..?
-"Odrija. "- Atbildēju, viņam atkal pasmaidot.
"Es te nevēlos pārtraukt iepazīšanos, bet mums jāiet uz treniņu."- Otrs, gaišmatainas jauniņais, ko sauca par Lūku, iesaucās, pavelkot Aleksu aiz rokas.
-"Tad jau..tiksimies vēlāk..Odrij."- Viņš atkal smaidīdams, aizcērta skapīti, novēršoties no manis, un kopā ar Lūku nozuda gaitenī.
Iemetu mācību grāmatas somā, un paķēru jaku, lai to uzvilktu.
"Tu aizvien esi nosarkusi, sirsniņ."
Pagriezos, ieragot Betu, kura ar savu mazo smīnu skatījās uz mani.
-"Es neesmu nosarkusi.."
-"O, jā. Nemaz.."
-"Beta, izbeidz."
-"Vai tev viņš šķiet simpātisks?"
-"Nezinu."
-"Obvious , tagad mazajai Odrijai ir simpātija?"
-"Beta.."
-"Kā viņu sauca..?"
-"Beta, izbeidz.."
-"Hmm, Alekss...Tad jau neko. Viņš tads baigi smukiņš, ne..?"
-"Elizabet.."- Dusmīgi iecaucos, draudzenei apklūstot.
Viņa skaidri zināja, ka ja saucu viņu pilnajā vārdā, kaut kas nav labi.
Beta iesmējās, paskatoties uz zemi. Ilgi neizturējusi, es nedaudz arī iesmējos.
-"Es tevi ienīstu.."- Nomurmināju, draudzenei iesmejoties vēl skaļāk.
Nonākot ģērbtuvēs, novilku džemperi, izņemot no somas formastērpu.
Jā, karsējmeitene. Tā nav gluži mana sirdslieta, bet vismaz kaut kā aizņem laiku, lai nebūtu jāiet mājās pie mammas - Sallijas.
Manās acīs viņa vairs nav mana mamma, vienkārši sieviete, kas deva man dzīvību. Nekas vairāk. Es nekad nedomāju, ka kādu ienīst spēšu tik ļoti, kā ienīstu viņu.
Mana mamma un tētis viens otru ļoti mīlēja. Viņi apprecējās ļoti agrā vecumā, un nebija šķirami līdz pat tai dienai, kad viņu strīds pamodināja visus kaimiņus. Sallija burtiski padzina manu tēti no mājām, jo viņai bija uzradies jauns mīļākais. Tētis aizbrauca, man nezvanot un nerakstot, jo Sallija bija panākusi savu. Viņam nedrīkstēja ar mani būt nekāda saskarsme. Es nevarēju rakstīt ne viņam, ne Di..-
"Gatava?"- Bella pajautāja.
-"Es tikai aizdomājos."
-"Par ko gan? Par to savu simpātiju..?"
-"Nē, par to kā Tevi novākt."- pasmaidīju, aizsienot savas kedas.
Mēs bijām desmit meitenes. Desmit meitenes, sarkani baltās formās, ar sarkaniem pušķiem, atbalstot mūsu skolas basketbola komandu.
-"Un aiziet, trīs četri, augšā, lejā."- Denīze komandēja, man sekojot viņas instrukcijām.
Mēs ar Betu sēdējām ārā, tribīnēs, skatoties uz basketbola laukumu, un spēlētājiem.
Pēdējo reizi ieķiķinājos par Betu, kā viņa skatījās uz Lūku, kā uz konfekti.
"Es viņam varētu patikt?" - Beta jautāja
-"Beta, nosauc iemeslu kapēc lai nepatiktu. "
-"Kas man jādara, lai es viņam patiktu?"
-"Varbūt jau patīc.."
-"Varbūt man uztaisīt tusiņu?"
-"Oo, nē. Beta nevajag-
-"Man šķiet ka vajag. Varbūt nedēļas beigās."
-"Šausmīgs lēmums. Mani tur nesatiksi."
-"Un ja nu viņš arī nāks?"- Viņa pasmīkņāja, pamājot uz Aleksa pusi.
-"Aizvien nenākšu."
-"Odrij paskaties, viņš novilka kreklu."
-"Beta, es zvēru.."- iesāku, tālāk pat neturpinādama.
No tribīnēm skatoties uz viņu. Viņš izskatījās perfekts. Pat neīsts. Viņa roku muskuļi, un plecs, ko rotāja man nesaprotams tetovējums.
Pacēlu skatienu uz augšu, un mūsu acu skatiens atkal sastapās.
"Velns" - Nosaucu, ātri pietupjoties aiz krēsliem, jūtot kā mani vaigi piesarkst.
"Viņš..pamanīja?"
"Mhm"- Bella iesmējās.
"Es lūrēju.."-
"Tu apbrīnoji viņu.."
"Beta, muti ciet. Es varu celties augšā? Viņš vēl skatās?"-
"Nē, bet.."-
"Bet..?"-
"Viņš nāk šajā virzienā.."-
"Beta, bāc."
"Es nejokoju. Odrij, celies augšā. Pagaidi, Lūks arī nāk."- Viņa pasmaidīja jau platāk
Es piecēlos sēdus, nokaunējusies, ieskatījos viņa acīs.
-"Tavas acis man kaut ko atgādina." - Alekss noteica, apstājoties.
***
Jesus, vai man sanāk rakstīt?
Man bija doma vakarā ielikt vēl vienu, vajadzēs? ☺️
STAI LEGGENDO
"Algots slepkava"
Storie d'amore"es tevi izaicinu," - es runāju jau skaļāk -"nošauj mani!" Viņš iztaisnoja roku un pavērsa ieroci pret mani. "es tevi mīlu"- viņš nočukstēja, ieskatoties man acīs. Tad es aizvēru acis *** Mīlestība mēdz būt sarežģīta. Arī Odrija nekad nebija domā...
