Eņģeļa sirds

8. Nodaļa

"Zini, es viņu mīlēju."

"Tu joprojām viņu mīli. Es to redzu."

***

Evans

Es pieklauvēju pie dzīvokļa durvīm, un jau nākamajā mirklī tās atveras.

-Kur tu tik ilgi biji, bro? - Lukass vaicā un aicina mani iekšā.

Viņš mitinās nelielā divistabu dzīvoklī, kur ir diezgan mājīgi un jauki. Nu vienīgi ļoti nekārtīgi. Lukasam ir divdesmit trīs, tāpēc viņš dzīvo viens pats. Viņš nestrādā un nestudē, jo vectēvs viņam mantojumā bija atstājis dažus miljonus dolāru, un tagad Lukass uz tiem taupīgi dzīvo.

Lukass ir mans labākais
draugs kopš tās trakās nakts ballītes devītajā klasē. Mans brālēns bija to sarīkojis par godu pamatskolas beigšanai un ielūdza visus savus draugus, tai skaitā Lukasu. Es tur biju piedzēries, un Lukass piedāvāja man pārnakšņot pie viņa, lai mani vecāki neuzzinātu, ka dzēru. Palikt pie brālēna es arī nevarēju, jo jau visa māja bija pārbāzta ar viņa draugiem, kas bija pilnā.

Tā nu mēs esam praktiski kā brāļi.

-Bija liels sastrēgums, - es attraucu un apsēžos uz dīvāna Lukasa viesistabā.

-Tā jau ir katru dienu Jorkā.

Lukass pēkšņi iesmejas.

-Es te atcerējos, ka pēc tās ballītes tev vēderā bija milzīgs sastrēgums.

-Tu man mūžīgi to pieminēsi?!

-Protams, a tu ko domāji? - Lukass sāk skaļi smieties. -Pēc tam aliņš ar vodku izgāja ārā parunāt.

-Tas nav smieklīgi!

Lukass tikai iesmejas un izstiepj rokas pāri galvai, plati nožāvājies.

-Nu kas jau atkal noticis? Gribi, lai uzlaužu skolas sistēmu un izlaboju tavu divnieku pret piecinieku? - Lukass apsēžas uz krēsla man pretī un uzliek kājas uz maza kafijas galdiņa.

-Nē, - es pārgriežu acis. -Man vienkārši vajag, lai tu uzmet aci vienam video.

-Izgriezt kaut ko? Pielīmēt?

-Noskaidrot, vai tas nav feiks un uzlabot kvalitāti.

Tas gan Lukasu ieinteresē, un viņš pieliecas uz priekšu.

-Tas jau izklausās foršāk. Kas par video?

-Ejam, parādīšu, - es paņemu somu un dodos uz Lukasa istabu. Rakņājos pa somu, meklēdams zibatmiņu kamēr Lukass ieslēdz datoru.

-Kā skola? Kā dzīve? - Lukass vaicā, grozīdamies savā ofisa krēslā.

-Nekā jauna. Tie paši vecie skolotāji, pretīgais ēdnīcas ēdiens un ģeogrāfijas ragana.

Lukasa acis ieplešas pārsteigumā.

-Tā vecā učene vēl dzīva?!

-Dzīva, - es saviebjos. -Un tā vien šķiet, ka viņas mērķis ir iegāzt mūs ģeogrāfijā.

-Ā! Viņa printē sūdīgas kvalitātes bildītes uz sūdīga melnbalta printera un grib, lai jūs tur kaut ko saredzat?

-Tieši tā, - es pamāju un noskurinos, atcerēdamies to murgu.

-Mjā. Kad es pie viņas mācījos, labāk nebija. Opā, mans mazulītis ieslēdzās. Dod video!

Es pametu Lukasam zibatmiņu, un viņš to iesprauž datorā.

Jau pēc pāris minūtēm un taustiņu klikšķiem Lukass pagriežas pret mani un saka:

-Tas simtprocentīgi nav feiks, bet es nesaprotu, ko tu tajā video saskatīji.

-Mani ieinteresēja nosaukums, - es atbildu, un Lukass tikai tagad paskatās uz video virsrakstu.

-Lucifers?! Ak jēziņ, - Lukass novelk. -Tikai nesaki, ka esi pievērsies sātanismam.

-Neesmu, es atradu šo video.

-Kur? - Lukass pagriežas pret mani, viņa acis pilnīgi deg nepacietībā. -Kas par mājaslapu?

-Es to atradu, Lukas. Pie Eivas.

Un tajā brīdī es nožēloju savus pēdējos vārdus. Sūdi vagā! Nevajadzēja pieminēt Eivu.

-A viņa no kurienes iekačāja?

-Nav ne jausmas, un tas pat nav svarīgi. Vai tu vari iztīrīt video?

-Kāda runa! Dod man pāris minūtes. Tikai negaidi spīdošu rezultātu, - Lukass nokrakšķina pirkstu kauliņus un pagriežas atpakaļ pret datoru.

Es tikmēr dodos uz virtuvi un rakņājos pa skapīšiem. Neatradis meklēto, pabāžu galvu Lukasa istabā.

-Tev ir Ibumetins vai kaut kas tamlīdzīgs?

-Stāv uz leduskapja cepumu kastē.

Atradis zāles, uzreiz noriju divas tabletes. Ledusskapī atrodu pāris alus bundžas, vecu picu un kaut ko, kas attāli līdzinās banāniem.

Paņemu divas skārdenes un dodos atpakaļ uz Lukasa istabu. Draugs tikai nomurmina kaut ko, kas atgādina "paldies", kad nolieku alu uz galda.

Kamēr Lukass darbojas, es skrollēju cauri ziņām internetā.

-Dievs tētīt! - es izdvešu, izlasījis kādu rakstu.

-Kaķu video?

-Nē, taču. Uz Gold & White gala tika izterēts piecpadsmit miljoni zaļo, un izdevumi vēl aug. Labdarības biedrības tagad lej sūdus virsū organizatoriem.

-Tā gala tikai decembrī būs, ko viņi tagad cepas?

Pat neatraujot acis no telefona, es zinu, ka Lukasam uz sejas ir riebuma izteiksme. Viņš tā reaģē par visu, kas saistīts ar smalkiem saietiem. Godīgi sakot, arī man šķiet, ka Manhetenas oligarhi ir tikai un vienīgi izlepuši sūda brāļi, kas izšķiež naudu sīkumiem.

-Tiešām... Tagad tikai oktobris, - es pāršķiru nākamo rakstu. -Starp citu, es izlēmu pieteikties Kvīnsas orķestrim.

-Mērķē augstāk, bro. Tu taču labi spēlē.

-Nu nezinu... Vijole ir tikai hobijs, - es iesmejos. -Galu galā, kurš tad pēc stundām spēlēs Eivai, kad baleta nodarbības atkal atcels?

-Es! - Lukass pasmīn. -Uuun... Video gatavs!

-Nu rādi, - es pieliecos tuvāk pie datora, un Lukass ieslēdz video.

-Svētā Dievmāte... - es tikko dzirdami izdvešu, kad istabā skaidri atskan Eivas un Lucifera saruna.

-Tomēr atcerējies par mani?

-Kā pagāja randiņš ar velnu?

-Diemžēl manā cellē velnu nav.

-Es tevi izsaucu nevis, lai strīdētos, bet gan, lai noskaidrotu dažas lietas. Labi?...

-Tā, Evan, - Lukass nosaka, kad video beidzas. -Iespējams, es kaut ko nesapratu pareizi, bet, manuprāt, Eiva tikko runāja ar dēmonu.

Es klusēju.

-Varbūt es mazliet par daudz skatos Supernatural, bet... - Lukass iesmejas. -Diezgan pārliecinoši izskatās pēc dēmona izsaukšanas.

Es saspiežu virsdeguni un nopūšos.

-Nevis dēmona. Bet Sātana.