"Es jūtos tik briesmīgi, es gribu nomirt."
"Eiva... Tev ir jādzīvo. Vismaz Evana dēļ."
***
Evans
–Deus locutus fuero conplebitur. Deus est iustus, Deus scio, quod est recte.
Igitur nobis, Deus liberi, opus praesidio Deus autem. Satanas opus manere suum locus. Ibi, quibus Deus quod est mitte. Deus est iustus, igitur mortem nolo accipere Satana anima.
Et si peccator dimittere Satanas ex infernum torque, Deus fidelis autem occidere illis tum apud gladio, quod erat ex lapis accipere latebram prospicimus.
Es dziļi izelpoju, izburtojis atšifrēto tekstu.
–Lukas, tu kaut ko saprati?
–Jā, – Lukass grozās savā ofisa krēslā ar domīgu izteiksmi uz sejas. –Divus vārdus: Dievs un Sātans. Jāsauc palīgā online tulkotājs. Es atradīšu kādu uzticamu mājaslapu, kas normāli tulko.
Tiklīdz Lukass pagriežas pret savu rakstāmgaldu, iezvanas mans telefons.
–Vai vēl ilgi pie Lukasa sēdēsi? – mamma vaicā, taču viņa neizklausās dusmīga. –Tevi tikai vakar izrakstīja un tu jau pie viņa.
Sirdsapziņa asi iedur krūtīs. Man nav palicis daudz laika, ko pavadīt ar mammu. Ir jau oktobra beigas, bet martā es pēdējoreiz staigāšu pa šo pasauli.
–Es drīz būšu mājās, – apsolu un smagi nopūšos. Acīmredzot ar hronometru vajadzēs pagaidīt.
–Mamma? – Lukass prasa, nenovērsdamies no ekrāna.
–Mamma. Man jāiet.
–Okei, ej, es tikmēr visu iztulkošu. Ja būs laiks, atnāc vakarā.
Es atvados un dodos prom.
Mājās nejūtos īsti savā ādā. Parasti šajā laikā es biju skolā, tāpēc ir dīvaini sēdēt savā istabā un neko nedarīt. Vēlāk nokāpju lejā un ar mammu noskatāmies filmu. Man viņas pietrūks.
Pēcpusdienā paņemu vijoli, notis un dodos uz mammas mašīnu. Mani pieņēma Kvīnsas orķestrī, un esmu izlēmis, ja jau nav atlicis daudz dzīvot, vajag izmantot laiku lietderīgi.
Kad esam sasnieguši orķestra ēku, mamma saka:
–Tiklīdz beigsies, uzreiz piezvani, labi?
–Labi.
–Ja nejūties labi, zvani man un ej prom.
–Labi.
Beidzot tieku ārā no mašīnas un drīz vien atrodu pareizo telpu. Tur jau ir pilns ar cilvēkiem, dažus no tiem esmu redzējis, kad bija noklausīšanās.
–Vārds?
Es pagriežos pret acīmredzot diriģentu, kurš nemanot bija pienācis man klāt.
–Evans Veilds.
Viņš ar pildspalvu brauc lejup pa vārdu kolonnu līdz atrod manējo un ieliek ķeksīti.
–Laipni lūgts. Iekārtojies pie otrajām vijolēm.
Tas nu gan laipni. Es sameklēju sev vietu zāles nomalē, kur parasti sēž otrās vijoles. Izskatās, ka esmu prasmīgi izvēlējies, kurus skaņdarbus spēlēt noklausīšanās laikā, lai diriģents saprastu, kāds ir mans tehnikas līmenis.
–Nu tā, – diriģents ar zizli piesit pie pults, kad visi ir iekārtojušies. –Esmu Ričards Pārks, jūsu turpmākās dzīves naktsmurgs.
Viņš ar zizli norāda uz kādu puisi zāles aizmugurē sakot:
YOU ARE READING
Eņģeļa sirds
FantasyVai vēl kāds var tik ļoti sabojāt dzīvi kā pats Sātans? Eiva Linna tādu notikumu pagriezienu nebija gaidījusi. Viņas rokās ir zelta hronometrs, kurā ieslodzīts Lucifers un ar to līdzi nāk arī daudz noslēpumu, nodevības un melu. Tomēr Sātans nav nema...
