05.06. gaiši zils

3 0 0
                                    


Šodiena sākās ar nelielu skriešanu.
      Kurš raksta hronoloģiju? Es nevaru. nebūs.
~~~~~~
Manas klases divu stundu laiks bija beidzies, pamazām sākās jūsējais. Pamazām daži sāka nākt iekšā, un tad pēkšņi tavējo bija daudz.
    Tad es ieraudzīju viņu. Par daudz nekas nedrīkstēja mainīties, es vēl nedaudz parunāju un devos laukā. Nolēmu, ka šī nebūs tā diena, kad es palikšu.
    Sēdēju ārā pie klases, viņa atnāca (es, visticamāk neatcerēšos), sasveicinājās ar mani (izrādās, viņa ir zinājusi manu vārdu!) un pajautāja, vai visi jau sagājuši iekšā. Bet es, liekas, neatbildēju pietiekami normāli. Vajadzēja. Vismaz kaut kā parādīt, ka viņa man ir "wannabe friends"... Jā, es gribētu viņas draudzību. Ceru, ka tas nav par daudz prasīts.
    Drīz pēc tam jau nāci tu (es nerakstu ar lielo burtu. varbūt pagaidām). Es sēdēju pie klases. tu nejautāji nekā. liekas, tu nāci ar kādu. bet tas kāds aizgāja pa sienas otru pusi. tu nāci manā virzienā un pacēli roku sveicienam. es atbildēju. bija tāds high five ar "čau" skanējumu.
    Man tas patika. tik ļoti nekas īpašs, ka man patika. Varbūt sāku to par vēlu, bet gribu tevi iepazīt vairāk. Arī tavas, tāpat kā viņas, draudzība man liekas, varētu izvērsties laba un patīkama.
    Es tikai nezinu, kā... Un es laikam sāku par vēlu. Es būšu citur (bet viņš, ceru, turpat), viņa būs citur, un tu būsi vēl citā citurienē.

Pasts noklīdis.Where stories live. Discover now