Tehniski Tu nebrauc. Tu esi mājās, tālu tāliem kilometriem prom. Bet man liekas, ka Tu jau brauc. Arvien tuvāk. Tuvāk mirklim. Man laikam ir bail no Tevis.
Vai drīzāk no tā, kā Tev sevi prezentēšu es. Nezinu, kura viesmīlības vai slimā saprāta un pieklājības smadzeņu puse man toreiz ieslēdzās, bet piedāvāties palikt pie manis likās normāli un pat pašsaprotami.
Mēs nepeldam vienā plaknē, nezinu vai vienā rajonā maz, bet kaut kā savstarpējas attiecības progresē. varbūt Tu to ļoti vēlies, ka tā notiek, bet es esmu pārsteigta, ka vēl esam kontaktā, ka esam vienā projektā, ka rīt būsim zem viena jumta. Un ka es Tevi uzaicināju zem sava.
Man bail, es Tevi nepazīstu.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
