Klau! Tu! Hey! Ar ko. .. ar kā . . . khem, ar kādām tiesībām Tu atrodies manās domās tik daudz? Tu raksti man, es atbildu, bet kādēļ es pasmaidu? Kādēļ Tu esi tur manās domās un kādēļ man tas tik rotaļīgi tīk?
Tu esi ceturtais, man tikai trijiem vietas pastāvīgai apcerēšanai. Bet, ak vai, man liekas, Tu uzsāki man galvā muzikālo krēslu spēli, un tūliņ tūliņ kāds zaudēs savu vietu, jo Tu, liekas, pārāk esi apņēmies šeit palikt.
Viss jautri, viss labi, es tik no šīs sajūtas mazliet bīstos, es nevēlos to pierakstīt Tev. Lūdzu, neturpini muzikālos krēslus, gan manīsim, kas paliks stabilākā trijniekā.
Kas esi Tu, kā Tevi sauc . . . kāpēc tā prātā ieķēries, kāpēc tādu smaidu liec uz lūpām man? Ak, ļauj man neizdomāt Tevi par tālu!
https://youtu.be/6oHKXqS40fU?t=3924
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
