Es nedrīkstu Tev rakstīt.
Starp mums plaknē kāds noliegums.
Šodienas ikdienības darba fonā izpaudās radošais Spotify dziesmu izvēles algoritms.
Ceturtdien, ejot gar dzelzceļa uzvērumu, klausījos viņas dziesmu. Domāju, cik ir tādu manā prāta lokā, kam sirds pievienojusi emocijas asociācijas dziesmu. Vai vairākas. Domāju, ka nevaru nobultēt vienu vienīgu, kas būtu Tava tēla.
Šodien mans algoritms to uzlika un, kā manījies kā ne, apturēja visu to, kas bija un būtu bijis jādara.
"Pie šīs viņi dejoja" skanēja doma manā prātā, un atkārtojās Tava seja un roku kustības, un kāju.
"Tā fejiski" kā stepa dejotāji darot, tā, kā vienu divas reizes atskaņotu versiju redzēju toreiz pagrabā. Tad šī ir Tava dziesma. Kas aptur.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
