tas bija tik jauki. varbūt es uzpridzināju savu iespēju runāt, bet vai tad es varēju? Likās, ka traucēšu, Tu pildīji angļu valodu, tikai pavisam mazliet, un likās, ka esi aizņemts gana daudz, lai es varētu vērst Tavu uzmanību sev. Tas bija tik jauki. Tu sēdēji gandrīz blakus, man svila iekšas, bet pulss bija normāls. Es jutos pārāk silti, tāds siltums, kas svilina, bet, ak, kā man tas patika. Liekas, ka Tu gribi atkal mani pazīt. Kaut mazliet, kaut nedaudz. Šādi mēs atjaunojam savu spēju komunicēt? Es nebiju nolēmusi, ka Tevi šodien nesatikšu, es tikai biju izdomājusi, ka būsi skolā, un... Tu laikam biji nolēmis mani satikt. Es ticu, bet laikam tikai šoreiz šajā mūsu īpatnējā gadījumā, ka satikšanās un manīšana notiek tikai un vienīgi uz vēlēšanās pamata. Vienas vai otras puses vēlēšanās, ja otra puse to nenojauc ar stipru nevēlēšanos. Tomēr, mazliet dīvaini, ka nevienā stipras nevēlēšanās reizē Tevi arī neesmu sastapusi. Vai tā ir prātīga ārpasaulīga cerība, ka tām vēlmēm ir sava satikšana un sava kārtošanās, par kuru mēs pat nenojaustu, ja vien tik spēcīgi par to nedomātu. Vai es domāju par stipru? Jā, es zinu, tā ir. Kad Tu sēdēji man blakus un es nedzirdēju Tevi, jo Tu klusi elpo, manas domas gāja divus riņķus katra - vienu to normālo, kad tā tiek izdomāta, un pēc tam vēl vienu, kad tā tiek prātā izrunāta. Tāds process krietni palēnina domas, un es jutu, cik tās nedabīgi lēnas man, un arī izdomāju, ka šāda sistēma spiež uz ideju par iespēju kādam šīs izrunātās domas lasīt. Tev? Neviena cita jau tur nebija, tātad Tev, bet to negribēju skaļi domāt, bija bail. No kā? No iedomāšanās par daudz, no gribēšanas, no... Jau reiz gribēju Tevi par daudz, bet ne tāpēc mums izšķīlās mēnešiem ilga klusēšana. Vai mēs no tās atgriežamies? Jā, pavisam noteikti. Vai mani tas priecē? Ak, kā gan nepriecētu! Mums dažu vārdu apmaiņas, mums dažu mirkļu interakcijas, Tev pērles kaklā, man kamols sirdī. Ja vien Tu zinātu, cik jūsmīgi sajūsminājos par Tavām mežģīņu piedurknēm vakardien...
ar pavadījumā skanošu "Gentle Earthquake"
STAI LEGGENDO
Pasts noklīdis.
CasualeTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
