Hey, Google, play "We Belong" by Dove Cameron.
Redzi, kā sanāk, es, kā jau liels pārdomātājs, dzīvoju savā izdomātajā realitātes versijā.
Tu šovakar esi pie viņas.
Tu biji arī kaut kad vasarā.
Tas bija augusts ar teātra festivālu.
Kāpēc es šeit dzīvoju, ieņēmusi galvā, ka mūsu versijas divus, trīs gadus senā pagātnē joprojām spētu eksistēt?
Kāpēc mani tā satrauc informācija, ka esi ar viņu? Kāpēc sliktāku to padara fakts, ka nezinu jūsu abu šī brīža statusu? Vai zinu un neticu? Kāpēc lai neticētu? Es domāju, ka Tevī dzīvo ļoti ļoti līdzīgs domātājs manam, es domāju, ka mēs runāsim līdz mūžības galam. Es domāju, ka Tu būsi tas, kurš spēs mani beidzot saprast, ar kuru runāšu vienā valodā.
Nē, Tu atradi sev citu. Tu teici, ka nedalītu uzmanību novērtē vairāk un aizgāji. Es paliku ar domu par Tevi.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
