Vai Tu zini Filipu Glāsu un viņa stiklojumu?
Man kaut kā tīk Tevi smelgt.
Viena svešnieciskuma normalitāte ir gaisā. Ne atpakaļ.
Atpakaļ nejustu pazīšanu. Tur ir. Tikai vairs nav asuma. Tā griezīgā. Un spindzošās panikas.
Un viss ir kārtībā
Kā es ilgojos?
Lateksa sajūta ar cimda cienīgu tvērienu bija briesmīga. To noķeru tik apzināti mākslīgi, cik spēju. Smaržas atmiņa smok.
Izplūda un pazuda emocijas atmiņa.
Negribu ticēt, ka tās nekad nav bijis.
Nevajag. Kaut ko no šī, no tā, no
gribētā un sūtītā.
Te dien apņemšanās un datuma vēlme un precizitātei vairs nebūs nozīmes.
Es vēl nesapņoju par daudz uz tālumu.
Derētu arī nesākt, mēs dzīvosim kā laiks mums ļaus.
Jūtu, ka esmu tālu. Gan uz priekšu kopš trauksmes pirms diviem gadiem, gan no realitātes pirms vairāk.
Un arī no kāda patiesa cilvēka. Tālu.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
