Tas liekas neracionāls. Un diez ko neizskaidrojams. Šodien vairākas stundas ir pazaudētas internetā, un kaut kas no tiem teksta kilometriem radījis tādu dzinuli.
Man ir šis dīvainasi dzinulis Tev uzrakstīt, ka mīlu Tevi. Tikai tas šķiet tik nesaprātīgi, ka laikam tomēr nerakstīšu vis.
Pasaule stāsta nevilcināties labos vārdos. Tie ienes kādu gaismu.
Tāpat arī mīlestība. Tur jau lielas atšķirības nav - tie labie vārdi tā pati mīlestība vien ir, tik citādi tērpta.
Varbūt sajutīsi manu domu par Tevi sev līdzās, ticu, ka tās prot lidot arī bez vārdiem tālu tālu.
Un tomēr dziņa mani spiež, to nesaturēšu savā sirdī - es mīlu Tevi.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
