Es Tevi pazaudēju.
Man sāp. Es negribēju Tevi pazaudēt.
Vai Tu gribēji?
Es negribēju pieņemt Tavu redzējumu par savējo, un Tu manējo ne tik.
Vai tas bija gana liels akmens, lai stāvētu starp mums un liegtu runāt? Man liekas, man
Šķiet, man ir aizdomas, ka es kaut ko pateicu par stipru un varbūt arī šķērsām. Es tikai vēl meklēju, kā skaidrot savu ceļu, es vēl meklēju, cik tālu ir bijis normāli, jo nu tas ir juceklī.
Varbūt es maldos, varbūt Tu, varbūt mēs visi. Gribētos domāt, ka nesaku gana skaļi, ka mīlu Tevi.
Es arī vēl mācos mīlēt. Un nesodīt, bet parādīt.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
