Tu novērtē, ka raksta, ka domā. Tev uzrakstīja, apvaicājās par pasācienu. To šodienas? To Lielās aulas solo? To, par kuru nekādu papildus informāciju es nevarēju atrast, bet mazliet veltīju tav laiku un mēģināju meklēt?
Es šodien laiku no laika iemetu acis kalendārā, iedomājos, ka ir trešais datums, ka Tu šodien stāro centrā. Es šodien daudz domāju par Tevi. Un vakar domāju. Par jenotu... un saziņu. Un arī aizvakar par Tevi domāju. Gan par to pasācienu, gan par citiem kontekstiem. Zini, es gribēju šodien uz aulu aizbraukt, jo būtu liels vāu, un Tu būtu liels mākslinieks...
Neaizbraucu galvenokārt tāpēc, ka man nebija pulksteņa. Es nebiju jautājusi, bet vēlme bija atrast bez Tevis tiešas iesaistīšanas. Neizdevās, tāpēc nosēdēju visu dienu mājās. Klausījos mūziku un domāju. Par Tevi un citiem, par kontekstiem.
Domāt nebūt nenozīmē patikt, domāt cerīgi var nozīmēt vēlēties pavadīt laiku, bet domāt nenozīmē rakstīt. Vajag? Nē.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
