Cik gan dīvaini, ideja par Tevi man silta kā mīksta sega uz dvēseles. Varbūt tā ir atmiņa par mīļumu un jaukumu. Un bailes un drebelīgā sāpe ir iztecējušas un to sāpēšanas laiks ir cauri, tagad man tik labi top, par Tavu tēlu iedomājot.
Mirklis skumjas nopūtas uznāca, kad sapratu, ka nezinu vairs Tavu telefona numuru no galvas. Pirmais, otrais cipars ir, trešā nav, un zinu, ka pēc tam ceturtais piektais sestais tie paši citā kārtībā, bet trešā cipara nav.
Es būtu varējusi pagaidīt vēl piecas minūtes līdz neapaļi nozīmīgam pulkstenim atsaucei uz ko senu joka pēc, bet man neienāca tas prātā. Siltā sega uz manas dvēseles, un domātāja sāk mazliet svīst un smacēt – vai tiešām viss ir labi?
https://youtu.be/M3mJkSqZbX4
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
