Ak! Ak!
Dažas, nu pavisam nedaudz, dienas atpakaļ man bijās pa galvu tāda dīvaina doma, ka tu manā klasē būtu bijusi. Manā iepriekšējās skolas klasē. Es redzēju atmiņas, es redzēju kadrus, kur manas klasesbiedrenes ar tevi kopā skolā uz kāpnēm sēdēja. Visa mana apziņa kliedza pretī. nu es taču skaidri zinu, ka tu paliki skolā laukos... ka tu paliki skolā, no kuras es aizgāju, ka šos trīs gadus nemācījos ar tevi vienā klasē, ka tevis nebija tur skolā uz kāpnēm ar manām klasesbiedrenēm. Sajūta nepameta, kāda TU taču man klasē bija!
Šīs dažas dienas vēlāk es ieraudzīju - tu būsi šajā skolā. tu būsi. un arī daudzi no tiem, ko šos trīs gadus par saviem klasesbiedriem saucu, būs tur. Un varbūt arī tāds kadrs ar tevi un viņām uz kāpnēm būs. Un varbūt kādam tāda doma un atmiņa būs. Un varbūt tā nemaz nebūs man.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
