Es gribēju Tev ko teikt un stāstīt plaši un sāpīgi, un Tev būs jātic, ka tiešām gribēju, un man būs jātic, ka bija, ko. Bet tad nāca laiks un traumiskā aizmirstība, trauksmainais miegs pēc multenēs negulētas nakts, un tagad šķiet, viss taču ir kārtībā un mums vairs nav, ko ļoti sāpot nokārtot.
Es tomēr gribu Tev joprojām to visu teikt un izstāstīt, kas palicis no domas plaši sāpīgās, jo gribu, lai Tu zini katru vīnogu, kas pa manu emociju paplāti ripo. Varbūt šī ir bīstamība un tepat mans milzu lempju bedres aklums.
Es joprojām gribu, lai Tu visu zini, kaut vai drošība prasītu man mazāk. Es gribu izdomāt un rakstīt, lai necieš mana trausli nosargātā sirds, lai necieš mūsu uzticēšanās.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
