Man ir panika. Savā ziņā bez iemesla. Es domāju, ka būs labi, ka esam tādu kā vismaz pamieru noslēguši, man pašai ar savām domām jau mazliet miers bija iestājies. Vajadzētu parunāt. tā mazliet vai tā mazliet vairāk. Mans scenārijs galvā bija īss un vienkāršs, lai gan parasti domāju par sarežģītu. Es tikai vēlos kaut kā mazliet normāli, mazliet ar pa pusei mieru lūgt Tev piedošanu.
Bet zini kā, dzīvē nenotiek kā gribās, ne visas emocijas ir pieradinātas.
Tā laikam ir mana un tikai problēma. Es ieraudzīju, es nepadomāju ne līdz galam, ne sākumam, es apstājos, un tur tā bija. Panika. iekšā, mazliet ārā un daudz par daudz manī
un galvā.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
