Es gribēju Tev piezvanīt. Vairāk nekā citas reizes gribēju. tā bija gluži kā tāda vilkme.. bet kāpēc?
Un es nedrīkstēju. Es nedrīkstu joprojām. jo Tu esi tālu.. tāpēc? .. nē, tā nevar būt. nevar. ka man būtu kaut kāda saikne, kas tagad jūtas pārāk tāla.. nē. kāda vienkārši ir pārlasījusies fantastiku, tas arī viss.
Un es gribēju (vēlāk, kad jau apradu ar domu "nedrīkst") skaidri izrunāt. bet nepagāja daudz laika, līdz es sapratu, ka mēs neprotam skaidri izrunāt. Daži jau saka, ka neprotam nemaz skaidri runāt, bet tā nu gan tas nav. tādā neskaidrībā ir sava kristāla skaidrība. un savs skaistums, savs mīļums un sava īpašā īpašība.
Kas mēs esam,... es nezinu, bet to arī nevajag. ||| Tam jābūt tā. un neņem ļaunā, mīļotā |||man reizēm gribas skaidrību. reizēm. tā atduras pret negribēšanu. Un tā es tur pa vidu palieku. Bet es gribu vēl kaut ko, tikai es nezinu, ko. kaut ko vēl bez skaidrības. Ak, ā es vispār varu vēl kaut ko gribēt? turklāt nezināmu. man taču viss ir..
un manas nedaudz nogalinošās domas.
un mana saburzītā pārliecība.
un pusaudža dzīves ekstrakta pilieni manā ikdienā.
būs jāiet kādu dzejolīti noķert [aiz astes]
būs jāiet kādu gammu pavingrināties, nevar taču tā..
būs jāiet kādam prieku dzīvē atrast
būs jāiet arī savs meklēt
būs jāiet. būs jāceļas un jāiet. jāņem visu sevi.
un jāiet.
jo kā viņa teica...
"ko tad tev vēl nomest!?"
jāiet.
bet es gribu Tev piezvanīt.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
