Punkts. Ja nevar, tad... nu nevar, tad neko...
Tu zini savas prioritātes, ko Tu uzskati par labāk, pareizāk, derīgāk. Es nevaru Tevi atturēt no tā, ko uzskati par labāk pareizāk derīgāk.
– – –
Man tikai bail. Bail, ka mums neiztek pārāk strauji laiks, kas mums abiem ir kopā šajā pasaulē. . . . Un nākamajā mēs varam arī nemaz nesatikties.
Laiks esot viena no vēl palikušajām augstajām vērtībām. Lielākais, ko iegūt, ko izmantot. Cēlākais, ko upurēt vai atdot. Vai kāds gana īpašs, lai atrastu viņam laiku. Vai kādreiz, kad paliek tas pāri, apveltīt kādu ar brīvo uzmanību.
– – –
Tu zini, kā Tev labāk, pareizāk, derīgāk. Es nezinu, kas ir manas prioritātes. Man garšo brūklenes, un es gribu kādam dot laiku, man salst un es gribu dziedāt, mans kakls neļauj, un es domāju uz riņķi. Tevi un citus. Un laiku. Šeit dominējot lineārā laika uztvere, mums ir trīs laiki, nevis divi. ~Netagadne~
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
